līdzjutīgums
līdzjutīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdzjutīgums | līdzjutīgumi |
| Ģen. | līdzjutīguma | līdzjutīgumu |
| Dat. | līdzjutīgumam | līdzjutīgumiem |
| Akuz. | līdzjutīgumu | līdzjutīgumus |
| Lok. | līdzjutīgumā | līdzjutīgumos |
Vispārināta īpašība → līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums.
Avoti: LLVV