cildenums
cildenums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cildenums | cildenumi |
| Ģen. | cildenuma | cildenumu |
| Dat. | cildenumam | cildenumiem |
| Akuz. | cildenumu | cildenumus |
| Lok. | cildenumā | cildenumos |
Vispārināta īpašība → cildens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stiprumu vai vājumu, pašaizliedzību vai gļēvumu, cildenumu vai zemiskumu?
- Cildenums, noblese un pašcieņa nolasāmi portretējamās stājā un sejas izteiksmē.
- Viņš slavina Beatričes diženumu un cildenumu – viņa ir pilnības kalngals.
- Ir viena ēka, kas Ēveles ciemata ainavai piešķir cildenumu.
- Viņš mira ikdienišķā nāvē, pierādīdams cilvēka dzīves laicīgumu un gara cildenumu.