muižaskungs
muižaskungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muižaskungs | muižaskungi |
| Ģen. | muižaskunga | muižaskungu |
| Dat. | muižaskungam | muižaskungiem |
| Akuz. | muižaskungu | muižaskungus |
| Lok. | muižaskungā | muižaskungos |
Muižkungs – muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zāļu vakarā mēs divi ar mamiņu un jaunais muižaskungs aizbraucām uz Jašiem.
- Kungs iesākumā neticēja , bet muižaskungs nodievojās
- To dzirdēdams , muižaskungs steidzās uz māju pie kunga un sastāstīja tam pilnu galvu , ko redzējis , ko atradis
- Tūlīt arī Velns šos visus parāvis,- i pašas muižaskungu ar nežēlojis.
- - Ai cienijamais muižaskungs, kas to domāja!"