muižele
Lietojuma biežums :
muižele apvidvārds, nicinoša ekspresīvā nokrāsa
Dem. → muiža.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jons Kareivis negribēja nedz atgriezties tēva mājās, kur viņam joprojām rādījās tēva rēgs un degunā līda neizgarojusī mātes kāpostu smaka, nedz arī nomesties uz dzīvi kaut kur tālu no vienīgās radniecīgās dvēseles – Kazimiera Norvaišas, lai gan tam tagad patiešām piederēja muižas, muiželes un folvarkas, izbārstītas starp svešu īpašumu strēmelēm, veikli iepirktas no nabadzībā nonākušiem šļahtičiem, un šīs zemes tagad stiepās līdz pašiem Titoņiem, kas tā bija iesaukti, jo Kazimiers Norvaiša tur tagad bija iekopis tabakas laukus, pamazām sadiedzētus no dažām sēklām, ko bija nesis viņa tēva Jona Motiejus Norvaišas rūpīgi koptais un lolotais augs, kuru tas savā dārzā turēja, tikai priecēdams acis ar tā izsmalcinātajiem ziediem.
- Taču tagad viņš negribēja dedzināt, postīt un nīcināt – viņi tikai meklēja vietu, kur mierīgi pārlaist ziemu, tāpēc, kad viņu izlūks pavisam nejauši ezera pretējā pusē samanīja mazu mūra muižiņu, kas nebija iezīmēta nevienā no viņu rīcībā esošajām šī mežonīgā novada kartēm, kur bija atliktas tikai lielās pilsētas, daži prāvāki ciemi un puslīdz aptuveni arī upes, meži un ezeri, viņi cerīgi nopriecājās, jo mūra ēka – tas bija labi, un laba bija arī dabiskā aizsardzība no ezera puses, un vairākas dienas viņi no slēpņa vēroja apstākļus, bet dzīve tai nomaļajā muiželē bija kā pamirusi, lielākoties šurpu turpu vazājās tikai zemnieki un kalpi, paslinki darīdami savus dienišķos darbus, bet nekādus bruņotus vīrus vai armijas spēkus nekur nemanīja, tikai pa pagalmu skraidelēja daži vaukšķoši, neiedomājami neglīti kranči.
- Un tur, Svirkās, viņa sāka gaidīt, un gaidot – pārsteidzošā kārtā atkal pēc viņa ilgoties un, kas vēl dīvaināk, atkal par viņu neskaidri sapņot, it kā varētu mīlēt tikai to, kas nav sasniedzams, bet vēl savādāk bija tas, ka no šīs mīlestības, kas bija pārplūdinājusi viņas domas, sāka atlabt ķermenis, kas jau tik sen bija viņu nodevis; sākumā pēdas itin kā vieglāk ieslīdēja kurpēs, tad iezīmējās jau sen neredzētās potītes un reiz tik smalkās delnu locītavas, un visbeidzot vajadzēja saņemt šaurākas un pāršūt viņas kleitas, un vēl pēc kāda laika viņa pirmoreiz pēc vairāk nekā desmit gadiem bez bailēm spēja ieskatīties spogulī – un no tā pretī lūkojās Norvaišu Uršule Birontiene, vecāka, tiesa gan, varbūt tikusi pie dažām jaunām grumbām, taču tomēr tā pati vecā, atkal izsalkusi pēc mīlestības, atkal ar kaislībai sagatavotu augumu; un, raudzīdamās savās degošajās acīs muiželes nespodrajā spogulī, viņa nemaz nešaubījās, ka spēs atgūt Jona Kirdējus Bironta mīlestību; viņa nešaubījās, ka tas viss nav nejauši, ka notikušais ir zīme, un nešaubījās, ka agrāk vai vēlāk vēstule pienāks.
- - Vienīgi ar skubu jātiek pie kādas muiželes, un lieta darīta, - sprieda Nikolajs Deņisovičs, uzkozdams sālītu gurķi, kamēr Katrīna, kas tagad, pateicoties vīram, arī bija piektās pakāpes dzimtmuižniece, apbrīnas pilnām acīm vērās savā Koļā.
- latvietis" - fantazē - daļa pilskalnu nekad nav tikuši apdzīvoti, citi bijušas viduslaiku muiželes.