muiža
muiža sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muiža | muižas |
| Ģen. | muižas | muižu |
| Dat. | muižai | muižām |
| Akuz. | muižu | muižas |
| Lok. | muižā | muižās |
1.Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
Stabili vārdu savienojumiKroņa muiža. Lopu muiža. Mācītāja muiža.
- Kroņa muiža — valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- Lopu muiža vēsturisks — muižas galvenā palīgsaimniecība
- Mācītāja muiža vēsturisks, vārdkoptermins — baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- Muižas gaitas vārdkoptermins — klaušu pildīšana
- Muižas kungs — 1. Muižas īpašnieks vai valdītājs2. Muižkungs
- Muižas ļaudis (arī saime) vārdkoptermins — muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
- Muižas policija vārdkoptermins — kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- Muižas tiesa vārdkoptermins — feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
- Muižas tiesības vārdkoptermins — muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai
- Muižu restitūcija vārdkoptermins — reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis
- Patrimoniālā muiža vārdkoptermins — muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
2.Feodālais zemes valdījums, kungam pakļautās zemes kopums.
Stabili vārdu savienojumiČuču (arī miega) muiža. Liela muiža (arī lieta, nelaime).
- Čuču (arī miega) muiža sarunvaloda, idioma — saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu)
- Liela muiža (arī lieta, nelaime) sarunvaloda, idioma — saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sevišķi lielas izmaiņas notika tolaik nozīmīgāko saimniecisko centru – muižu tuvumā.
- 1681. gadā Zviedrijas valdība veica pārbaudi par Vidzemes muižu īpašumu tiesībām.
- Vēlāk šajā vietā ( Vienības ielā 47) bijusi Putnu muiža.
- Par Vestienas muižas kompleksa ēku nodošanu Madonas rajona Vestienas pagasta pašvaldības īpašumā
- Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Muižas ielā 22A, galīgās redakcijas apstiprināšanu