Paplašinātā meklēšana
Meklējam muiža.
Atrasts vārdos (218):
- muiža:1
- Āžmuiža:1
- Ošmuiža:1
- Adzmuiža:1
- Annmuiža:1
- Bukmuiža:1
- čučmuiža:1
- Degmuiža:1
- dižmuiža:1
- Gaļmuiža:1
- Ilzmuiža:1
- Īvsmuiža:1
- Jāņmuiža:1
- Jasmuiža:1
- Jāsmuiža:1
- Josmuiža:1
- Kāņmuiža:1
- Kokmuiža:1
- Lānmuiža:1
- Lašmuiža:1
- lopmuiža:1
- Lucmuiža:1
- Mālmuiža:1
- mazmuiža:1
- Mežmuiža:1
- mūrmuiža:1
- Mūrmuiža:1
- Nurmuiža:1
- Nūrmuiža:1
- Pūņmuiža:1
- pusmuiža:1
- Pusmuiža:1
- Ropmuiža:1
- Silmuiža:1
- Šepmuiža:1
- Vecmuiža:1
- Zaļmuiža:1
- Ērmuižas:1
- Auzumuiža:1
- Avotmuiža:1
- Baltmuiža:1
- Bērzmuiža:1
- Bišumuiža:1
- Blommuiža:1
- Boltmuiža:1
- Bukumuiža:1
- Cempmuiža:1
- čučumuiža:1
- Dricmuiža:1
- Eseļmuiža:1
- Esenmuiža:1
- Ezermuiža:1
- Fintmuiža:1
- Gaiļmuiža:1
- Galamuiža:1
- Gāršmuiža:1
- Īvesmuiža:1
- Jāņamuiža:1
- Jaunmuiža:1
- Juosmuiža:1
- Kalnmuiža:1
- Kaļķmuiža:1
- Kārlmuiža:1
- Kārļmuiža:1
- Klārmuiža:1
- Klīvmuiža:1
- Kroņmuiža:1
- Krupmuiža:1
- Laukmuiža:1
- Līgomuiža:1
- Lubsmuiža:1
- Mālumuiža:1
- Mežamuiža:1
- miegmuiža:1
- Ozolmuiža:1
- Pastmuiža:1
- Pļavmuiža:1
- Pūņumuiža:1
- Ragumuiža:1
- Rudsmuiža:1
- Sylamuiža:1
- Smukmuiža:1
- Trepmuiža:1
- Turkmuiža:1
- Upesmuiža:1
- Ūzulmuiža:1
- Vecāmuiža:1
- Vēršmuiža:1
- Vidsmuiža:1
- Vydsmuiža:1
- Vilkmuiža:1
- Zaķumuiža:1
- zaļāmuiža:1
- Zaļāmuiža:1
- Zortmuiža:1
- Žartmuiža:1
- Allažmuiža:1
- Ambeļmuiža:1
- Annasmuiža:1
- Anniņmuiža:1
- Annysmuiža:1
- Beķermuiža:1
- Bērzsmuiža:1
- Biļļumuiža:1
- Bīriņmuiža:1
- Būdiņmuiža:1
- Cīruļmuiža:1
- Dārtsmuiža:1
- Dubeņmuiža:1
- Dzeņumuiža:1
- dzimtmuiža:1
- Ercogmuiža:1
- Essenmuiža:1
- Eversmuiža:1
- Filitmuiža:1
- Gomeļmuiža:1
- Ģibuļmuiža:1
- Ilzesmuiža:1
- Jaunāmuiža:1
- Jaunomuiža:1
- Jēkabmuiža:1
- Jurģumuiža:1
- Kalešmuiža:1
- Kalnamuiža:1
- Kolnamuiža:1
- Kūdummuiža:1
- Ķurbsmuiža:1
- Lajasmuiža:1
- Lejasmuiža:1
- Lielāmuiža:1
- Līkummuiža:1
- Līvenmuiža:1
- Līvesmuiža:1
- Līzesmuiža:1
- Lubesmuiža:1
- Mariņmuiža:1
- Medeņmuiža:1
- Mediņmuiža:1
- Medummuiža:1
- Mētagmuiža:1
- Nāgelmuiža:1
- Nāgeļmuiža:1
- Nīdermuiža:1
- Nīdrumuiža:1
- Ogresmuiža:1
- Pētermuiža:1
- Piķeļmuiža:1
- Pirtsmuiža:1
- Plostmuiža:1
- Pļurumuiža:1
- Pobužmuiža:1
- Puzesmuiža:1
- Raibāmuiža:1
- Rāmuļmuiža:1
- Rendsmuiža:1
- Rezenmuiža:1
- Rozeļmuiža:1
- Rozenmuiža:1
- Rudesmuiža:1
- Sivermuiža:1
- Skujumuiža:1
- Stancmuiža:1
- Tūjasmuiža:1
- Ungurmuiža:1
- Velēnmuiža:1
- Veļķumuiža:1
- Vidusmuiža:1
- Zaņasmuiža:1
- Zuortmuiža:1
- muižaskungs:1
- Bērzesmuiža:1
- Brocenmuiža:1
- Brocēnmuiža:1
- Centramuiža:1
- dzimtsmuiža:1
- Filantmuiža:1
- Gravasmuiža:1
- Indriķmuiža:1
- Kandavmuiža:1
- Kārklumuiža:1
- Katrīnmuiža:1
- Kaugurmuiža:1
- Krapesmuiža:1
- Ķieģeļmuiža:1
- Ķurbesmuiža:1
- Liepasmuiža:1
- Mārsēnmuiža:1
- Meijermuiža:1
- Piertsmuiža:1
- Pobužumuiža:1
- Putnēnmuiža:1
- Rencēnmuiža:1
- Rendasmuiža:1
- Sarkanmuiža:1
- Spārnsmuiža:1
- Stirnumuiža:1
- Teneismuiža:1
- Valtermuiža:1
- Vētrasmuiža:1
- Vidrižmuiža:1
- Villasmuiža:1
- Vilzēnmuiža:1
- Zēlustmuiža:1
- Znūteņmuiža:1
- Fridriķmuiža:1
- Jumpravmuiža:1
- mācītājmuiža:1
- Mācītājmuiža:1
- Mārsnēnmuiža:1
- mežkungmuiža:1
- Mežkungmuiža:1
- Skultesmuiža:1
- Spārnesmuiža:1
- Valmiermuiža:1
- Vecbaltmuiža:1
- mensālmuižas:1
- Džūkstesmuiža:1
- Skursteņmuiža:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- Adamovas muiža
- Aisteres muiža
- Aizkraukles muiža
- Aizupes muiža
- Akenstakas muiža
- Ālavas muiža
- Ālaves muiža
- Alsviķu muiža
- Andumu muiža
- Annas muiža
- Apgultes muiža
- Apgultnes muiža
- Arendoles muiža
- Āsteres muiža
- Asticu muiža
- Auciema muiža
- Audzu muiža
- Augstrozes muiža
- Augulienas muiža
- Auļu muiža
- Auļukalna muiža
- Ausātu muiža
- Baldones muiža
- Balgales muiža
- Barkavas muiža
- Bārzdiņu muiža
- Bebrenes muiža
- Bebrenes muižas pils
- Beļavas muiža
- Beļavas muižas ainavu parks
- Beļavas muižas pils
- Bērzbeķes muiža
- Bērzes muiža
- Bērzu muiža
- Bikavas muiža
- Bikstu muiža
- Bīriņu muiža
- Birkeneļu muiža
- Bites muiža
- Blankenfeldes muiža
- Blankenfeltes muiža
- Blomes muiža
- Bornsmindes muiža
- Bramberģes muiža
- Brantu muiža
- Briģenes muiža
- Briņģu muiža
- Brunavas muiža
- Bruņu muiža
- Buļļu muiža
- Burtnieku muiža
- Carnikavas muiža
- Ceiruļa muiža
- Cempu muiža
- Cenas muiža
- Cimzas muiža
- Cīravas muiža
- Cirstu muiža
- Codes muiža
- čuču (arī miega) muiža
- Daibes muiža
- Dārtes muiža
- Degu muiža
- Depkina muiža
- Dižgramzdas muiža
- Dižstendes muiža
- Doles muiža
- Drabešu muiža
- Druvienas muiža
- Dubenu muiža
- Durbes muiža
- Dvietes muiža
- Dzērbenes muiža
- Dzērves muiža
- Eglēnu muiža
- Elejas muiža
- Elkuzemes muiža
- Engelārtes muiža
- Ērberģes muiža
- Eriņu muiža
- Ērmaņu muiža
- Gaigalavas muiža
- Gala muiža
- Galgauskas muiža
- Gārsenes muiža
- Gatartas muiža
- Gaujienas muiža
- Grēnes muiža
- Gricgales muiža
- Gridzgales muiža
- Grundzāles muiža
- Gudenieku muiža
- Igates muiža
- Īles muiža
- Ilgas muiža
- Iļģu muiža
- Jaunā muiža
- Jaunauces muiža
- Jaundrustu muiža
- Jaungulbenes muiža
- Jaunķempju muiža
- Jaunpils muiža
- Jaunplatones muiža
- Jaunraunas muiža
- Jaunsaules muiža
- Jaunsēlpils muiža
- Jaunsventes muiža
- Jaunuo muiža
- Jezupovas muiža
- Juzefinovas muiža
- Kabiles muiža
- Kaives muiža
- Kalkūnes muiža
- Kalkūnes muižas pusmuiža
- Kārļu muiža
- Kārtūžu muiža
- Karvas muiža
- Kastrānes muiža
- Kaucmindes muiža
- Kazdangas muiža
- klaušu (arī muižas, kungu) gaitas
- Kleistu muiža
- Kliģenes muiža
- Kosas muiža
- Krimuldas muiža
- kroņa muiža
- Kroņvircavas muiža
- Kudiņu muiža
- kungu (arī muižas, klaušu) gaitas
- Kusas muiža
- Lamiņu muiža
- Landskoronas muiža
- Lauku muiža
- Lāzberģu muiža
- Lēdmanes muiža
- Leimaņu muiža
- Lestenes muiža
- liela lieta (arī muiža, nelaime)
- liela muiža
- liela muiža (arī lieta, nelaime)
- liela nelaime (arī lieta, muiža)
- Lielabguldes muiža
- Lielapguldes muiža
- Lielauces muiža
- Lielberķenes muiža
- Lielbornes muiža
- Lielīvandes muiža
- Lielsusejas muiža
- Lielsvētes muiža
- Lielzalves muiža
- Liepupes muižas kungu māja
- Lindes muiža
- Litenes muiža
- Lizuma muiža
- Lobvoržu muiža
- Lodes muiža
- lopu muiža
- Lūznavas muiža
- mācītāja muiža
- Mācītāja muiža
- mājas kā muiža
- Mālpils muiža
- Marienhauzenes muiža
- Marijas muiža
- Marijkalna muiža
- Mazā Lauku muiža
- Mazdzērves muiža
- Mazsalacas muiža
- Medzes muiža
- Meņģeles muiža
- Mercendarbes muiža
- Mežavidu muiža
- Mežavydu muiža
- Mežotnes muiža
- Miltiņu muiža
- Mores muiža
- Muižas ezers
- muižas gaitas
- muižas kungs
- muižas ļaudis (arī saime)
- muižas policija
- muižas saime (arī ļaudis)
- muižas skola
- muižas tiesa
- muižas tiesības
- Muižas upe
- muižas zeme
- mūra muiža
- Mūru muiža
- Naukšēnu muiža
- Neicgaļa muiža
- Neretas muiža
- Nīcgales muiža
- Nogales muiža
- Odzienas muižas pils
- Oglaines muiža
- Ombu muiža
- Otes muiža
- Ozolu muiža
- Padures muiža
Atrasts skaidrojumos (3166):
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- Ālavas muiža Ālaves muiža Penkules pagastā.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
- Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
- Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
- Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
- Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
- Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
- Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
- Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
- Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
- Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
- Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
- Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
- Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
- Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
- Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
- Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
- Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Dreijerovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Ratinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Spundžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Voronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
- Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
- Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
- Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
- Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
- Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
- Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
- Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
- Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
- Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
- Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
- Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
- Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
- Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
- Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
- Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
- Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
- Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
- Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
- More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
- Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
- Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
- Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
- Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
- Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
- Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
- Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants.
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
- laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
- Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
- jumprava Augstāka muižas kalpone.
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža.
- meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
- Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
- Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants.
- Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
- Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
- Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
- Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
- Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
- Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte".
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
- Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
- Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
- Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
- Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants.
- Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
- Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
- Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums.
- Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
- Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums.
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski.
- Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums.
- Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
- Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
- Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
- Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
- Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
- Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
- Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
- Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
- Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
- Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
- Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
- Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
- Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
- Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
- Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
- Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
- Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
- Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
- Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
- Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
- Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
- Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
- Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
- Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
- Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
- Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Bīriņmuiža Bīriņu muiža.
- Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
- Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
- Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
- Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
- Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants.
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji.
- Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
- randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
- muižele Dem. --> muiža.
- Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
- Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā.
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji.
- āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji.
- Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda.
- Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Zebras muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebru muiža" nosaukuma variants.
- audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji.
- bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji.
- lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji.
- Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums.
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji.
- Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants.
- degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji.
- āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji.
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji.
- kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
- Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
- meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
- Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants.
- Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
- Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
- Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji.
- kārļmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļmuiža" iedzīvotāji.
- laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji.
- lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
- krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
- Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
- tēviena Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; dzimtzeme.
- dzimtzeme Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; tēviena.
- dzimtsmuiža Dzimtmuiža.
- Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
- Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants.
- baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
- Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
- Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
- Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
- Eweresmuyža Eversmuiža.
- Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
- Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Seehof Ezermuiža.
- Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Baltezers Ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers.
- Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
- Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers.
- Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
- Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers.
- Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
- Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
- Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers.
- Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
- Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers.
- Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers.
- Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis.
- Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers.
- Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
- Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers.
- Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers.
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri.
- Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
- Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- dižmuiža Galvenā muiža.
- Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
- Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
- Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
- Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
- Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
- Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Grigorjeva ezers Grigorija ezers Ozolmuižas pagastā.
- Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji.
- batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji.
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
- Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
- Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē.
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums.
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
- Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma.
- Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
- Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
- Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
- Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants.
- Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums.
- Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums.
- Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
- Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
- Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta.
- Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā.
- Jasch-Mysa Jasmuiža.
- jāsmuižietis Jāsmuižas iedzīvotājs.
- Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Neu-Wrangelshof Jaubrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Neu-Adlehn Jaunadulienas muiža.
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Neuhof Jaunāmuiža.
- Neu-Annenhof Jaunannas muiža.
- Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
- Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
- Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā.
- Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
- Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā.
- Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji.
- Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
- Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā.
- Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
- Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
- akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
- Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
- zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
- lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
- Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
- ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
- galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
- berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
- Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
- mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
- Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
- Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
- Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants.
- Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
- Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā.
- Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
- Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- otrejie Kaimiņu muižas ļaudis.
- Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
- balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
- vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Hofzumberge Kalnamuiža.
- Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā.
- Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Berghof Kalnmuiža.
- Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā.
- pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils.
- Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
- leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam).
- Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā.
- baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
- Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
- kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
- Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants.
- Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
- Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Karlsberg Kārļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kārļu pagastā.
- Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
- annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
- Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā.
- Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3).
- otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
- Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- kokmuižnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kocēni" (bijusī "Kokmuiža") iedzīvotāji.
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
- Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Kokenhof Kokmuiža (tagadējie Kocēni).
- Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
- Kokmuiža Kokmuižas pagasts - Kocēnu pagasta nosaukums 1925.-1936. g.
- Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji.
- Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
- Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Kosenhof Kosas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
- Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā.
- bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji.
- Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
- Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants.
- Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži.
- Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
- Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā.
- Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji.
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
- piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā.
- mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā.
- Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
- ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
- priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
- Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
- Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
- Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
- Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Lažas pagastā.
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Lapinsky Lapas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
- Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- Gross-Lassen Lašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Lassen Lašu muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā.
- Nurmhusen Lauciene (līdz 1939. g. Nurmuiža).
- Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Feldhof Laukmuiža.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
- Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Lenzenhof Lenču muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
- Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā.
- Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Leegen Lieģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
- asjenda Liela muiža Latīņamerikā.
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā.
- Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā.
- Lielais Ozolezers Lielais Ozolmuižas ezers.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
- Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
- Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
- Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
- Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā.
- Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- liepmuižnieki Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepasmuiža" iedzīvotāji.
- Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Lindenhof Liepmuiža.
- Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
- vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
- Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants.
- Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants.
- Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
- jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
- pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums.
- Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
- Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- mazmuiža Lopu muiža; pusmuiža; folverks.
- Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
- Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā.
- eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji.
- Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā.
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
- Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
- Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
- Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā.
- Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā.
- Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
- Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
- Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja.
- kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
- Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
- Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
- Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā.
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
- Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
- Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants.
- Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā.
- Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers.
- Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
- Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
- Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā.
- Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
- Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža.
- Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
- Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants.
- medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzesmuiža" iedzīvotāji.
- Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā.
- Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā.
- Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
- Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā.
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
- Grenzhof Mežmuiža.
- Waldhof Mežmuiža.
- Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums.
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
- Mežkunga ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
- Mežkungu ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
- Mežniecības ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
- Sloku ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
- Mežamuižas ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
- Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Moritzberg Mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas.
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
- Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern".
- Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks.
- Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
- Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus.
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen.
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
- Vecplatones muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Platone, arī šīs apdzīvotās vietas nosaukums.
- Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof".
- pilis muiža, saimniecība, īpašums.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki.
- ordonarščiks muižas deputāta kalps.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- lopu muiža muižas galvenā palīgsaimniecība.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus.
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis.
- Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža.
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- talakans muižas zvans uz darbu un lopu dzīšanai mājās.
- Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā.
- Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
- Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā.
- Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji.
- Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
- lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
- novads Neliela muiža ar norobežotu teritoriju.
- pusmuiža Neliela muiža.
- fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
- Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Niederbartau Nīcas muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīca.
- sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji.
- Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
- Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
- Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
- Ogerhof Ogres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
- Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji.
- Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
- Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
- Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā.
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
- Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
- Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
- Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Eckhof Ozolmuiža.
- Eichhof Ozolmuiža.
- Osolshof Ozolmuiža.
- Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā.
- Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski.
- Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants.
- skujieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- slobodieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
- Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā.
- Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā.
- Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā.
- Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā.
- Absenau Ozolu muiža.
- Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā.
- Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
- Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts.
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
- Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
- Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja.
- mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
- Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi.
- Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
- Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
- Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
- Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens.
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā.
- Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči.
- Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā.
- Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Pyļda Pildas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas.
- corps-de-logi Pils vai muižas galvenā ēka.
- Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
- Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
- Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Mārupe Pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
- Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā.
- Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Pinkenhof Piņķu muižas un pagasta vāciskais nosaukums.
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
- Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
- Weissensee Plāteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
- Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- Anzen Popes-Ances muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagasta teritorijā.
- Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā.
- Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji.
- jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji.
- nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji.
- Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants.
- preilieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
- preiļmuizieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
- Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
- Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
- Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji.
- lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji.
- Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
- startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji.
- jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
- jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
- Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums.
- Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums.
- Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums.
- Pszczolki Pščelku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā.
- Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
- Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
- Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
- Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā.
- Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
- folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim.
- poļvarka Pusmuiža.
- Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
- Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
- Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
- Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā.
- Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
- Ramelshof Rāmuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rāmuļu pagastā.
- Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski.
- Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
- Rawen Rāvas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rāvas pagastā.
- Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
- Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- rencēnmuižnieki Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rencēnmuiža" iedzīvotāji.
- Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km.
- Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā.
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
- Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants.
- razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji.
- rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji.
- Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
- ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa.
- Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants.
- drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
- drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
- garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji.
- jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji.
- Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji.
- Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa.
- Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
- ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
- ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
- Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
- slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji.
- ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
- Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants.
- Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
- Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
- platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
- ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
- Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants.
- skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji.
- tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
- Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
- Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants.
- Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums.
- rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji.
- Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā.
- Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā.
- Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji.
- bišmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
- bišumuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
- Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Gruetershof Rīteru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā.
- Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā.
- Ceiruļs Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" (agrāk "Cīruļmuiža", arī "Ceiruļa muiža") nosaukums vietējā izloksnē.
- ildzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ildzamuiža" (tagad "Ilzumuiža") iedzīvotāji.
- ilzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ilzumuiža" iedzīvotāji.
- mālieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Mālamuiža" iedzīvotāji.
- Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
- Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
- Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Rosenbeck Rozbeķu (Rozulas) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
- Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
- Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
- Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
- Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
- Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- kalnmuižnieki Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
- Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
- Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji.
- vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji.
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji.
- līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji.
- saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā.
- Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā.
- Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums.
- Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuižnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" (senāk "Jaunmuiža") iedzīvotāji.
- Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji.
- ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji.
- kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
- Zaņas muuiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants.
- grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji.
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- dzirenieki Saluds novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" (senāk - "Dzirumuiža") iedzīvotāji.
- Sophienhof Sapiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā.
- Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā.
- Neubad Saulkrastu (Neibādes) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā.
- Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā.
- Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā.
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Zoegenhof Sējas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
- Ances senkapi senkapi Ventspils novada Ancē, pie Ances pasta nodaļas, pļavā aiz bijušās muižas dzīvojamās ēkas, datēti ar 13.-14. gs. miju.
- Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Sermus Sērmūkšu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagastā.
- Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji.
- Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Skangalshof Skangaļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Liepas pagastā.
- Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
- Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Roemershof Skrīveru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji.
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Schujen Skujenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
- Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Schliepenhof Slipes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Amt-Schlock Slokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
- Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji.
- Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā.
- Solosz Sološu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā.
- Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā.
- Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā.
- Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā.
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā.
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā.
- Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā.
- Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā.
- Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
- gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu.
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
- Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
- Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas".
- Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā.
- Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Subbat Subatas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- zaļmuizieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāmuiža" iedzīvotāji.
- Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Sunzel Suntažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
- Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā.
- Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā.
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
- Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā.
- Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
- Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
- Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
- Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- ārmuižnieks Tāds, kas dzīvo ārpus muižas teritorijas.
- Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants.
- laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
- jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- klārmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Klārmuiža" iedzīvotāji.
- Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji.
- silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji.
- abavnieki Talsu novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji.
- jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji.
- pļavenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
- pļavmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
- stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
- stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
- Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Telssen Tāšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
- Tels-Paddern Tāšu-Padures muiža, kuras teritorijā izveidojies Kalvenes ciems.
- Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā.
- Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji.
- kalnamuižnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
- Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Lindenberg Tīnūžu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza.
- Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā.
- dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā.
- dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
- Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
- Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Torkenhof Torkas muiža, kas atradās Lažas pagastā.
- Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Treyden Treiden - Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Trekken Trekņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
- lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst.
- Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā.
- Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā.
- Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
- baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji.
- vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji.
- abavnieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji.
- Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
- dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji.
- Tummen Tumes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Treiden Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Turkaln Turkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe.
- Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
- Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
- Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā.
- Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
- Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
- Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
- Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
- Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
- Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
- Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā.
- Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers.
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
- Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs.
- vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs.
- Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā.
- Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- kalnmuižnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
- Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants.
- Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā.
- mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji.
- Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji.
- kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
- Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā.
- Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Wahnen Vānes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
- Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā.
- Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos.
- Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari.
- Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums.
- Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Warkow Vārkavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Anrepshof Vārmas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijā.
- Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
- Lindenruhe Vecā Bieriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mārupes pagastā.
- vainiži Vecā muiža.
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Alt-Adlehn Vecadulienas muiža.
- Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā.
- Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Alt-Bewershof Vecbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
- Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Alt-Gruenwald Vecgrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā.
- Alt-Kalzenau Veckalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
- Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Alt-Mocken Vecmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
- Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā.
- Ivestes ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
- Pulgas ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
- Veismuižas ezers Vecmuižas ezers Gārsenes pagastā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā.
- Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā.
- Alt-Murjan Vecmurjānu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Alt-Pebalg Vecpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Oldenburg Vecpils muiža, kas atradās Kazdangas pagastā.
- Altenburg Vecpils muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta teritorijā.
- Oldenburg Vecpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Dižlāņi (Vecpils), Vecpils pagasta centrs.
- Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Alt-Sallensee Vecsalienas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Alt-Sahten Vecsātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Winterfeld Veibes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā.
- Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā.
- Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji.
- Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe.
- vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji.
- ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji.
- puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
- pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
- sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- annenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji.
- annieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji.
- jaunmuižnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji.
- Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
- Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
- Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā.
- Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā.
- Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Festen Vestienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
- Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Alt-Lasdohn Vezlazdonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas.
- Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- Mittelhof Vidusmuiža.
- kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
- Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers.
- Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
- ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
- Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
- Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- vidusmuižnieki Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Vilkamuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā.
- Vilkumuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā.
- Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
- Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā.
- Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
- Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā.
- Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka.
- Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Ramdam Viskaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Viskaļu pagastā.
- Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Wyszki Višķu muiža, kas atradās Višķu pagastā.
- Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Wittenhof Vites muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Wohlershof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof.
- Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Sahdsen Zādzenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
- Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Kolnamuiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- salasmuizieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
- salieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā.
- Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā.
- Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Sawad Zavādas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Secklerhof Zeklera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
- Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
- Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
- Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā.
- valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
- valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
- muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
- valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
- Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- voloks zemnieka apstrādāšanai ierādīta muižas aramzemes vai pļavu platība (aptuveni 3 pūrvietas).
- sētinieks zemnieks, kas nomā muižas zemi un uzcēlis uz tās arī māju (sētu iekārtojis).
- kontračnieks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi un renti maksāja naudā, kā arī apstrādāja muižas laukus.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
- aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
- māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
- aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai.
- Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
- Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Sirgen Ziras muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Znutyņ Znoteņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Suhrs Zūru muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.
muiža citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV