Schwitten
Schwitten vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
1.Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
2.Svēte.
3.Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
Avoti: LPag, FV, KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līvbērzes ( " Lieven-Bersen"), Mežotnes ( " Mesothen", no 1797), Bauskas muiža ar pilsdrupām ( " Amt-Bauske"), Derpelmēmeles ( " Dörpers-Memelshof"), Svitenes ( " Schwitten"), Balgales ( " Ballgaln"), Mežmuiža ( " Grenzhof"), Pelču ( " Pelzen"), Zentenes ( " Senten"), Krimuldas ( " Schloss Cremon"), Mercendarbes ( " Merzendorf, Disterlau"), Bukaišu ( " Fockenhof"), Jaunlīves ( " Dünhof") un Veclīvu ( " Bixtensee"), Bruņas ( " Brunnen"), Līvānu ( " Livenhof") u.c. muižas.
- "Abaushof" ( 1705), " Abgulden" ( 1820–1848), " Arishof" ( 1755–1769), " Alt Autz" ( 1765), " Berghoff und Appussen" ( 1820–1827), " Groß Bercken" ( no 1714), " Berken" ( 1825), " Bersteln", " Birshoff" ( 1628), " Brunowischek, Buckschenhöfchen" ( līdz 1681), " Dannenthal, Diensdorf, Doben" ( 1819–1831), " Durben" ( 1789–1808), " Eckengrafen" ( 1590–1640), " Grenzhof", " Hasenpoth", " Kapsehden" ( 1618), " Krothen, Krottusch" ( 1505), " Kunden" ( līdz 1690), " Langenfeldt" ( 1765), " Lambertshof" ( 1859), " Leegen" ( 1887–1920), " Leparnhof" ( 1723), " Lepen" ( 1736), " Libbingen" ( 1605–1700), " Nabben" ( 1712–1774), " Neuhof" ( līdz 1822), " Pusseneeken" ( 1854–1938), " Ruhental" ( 1505–1681), " Schnepeln", " Schwitten" ( 1505–1788), " Schlockenbeck" ( 1727–1818)
- Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Svitenes muižas ( " Schwitten") centru.
- Mūsdienu Svitenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Svitenes muiža ( " Gut Schwitten").
- Pēc 1920. gada zemes reformas Svitenes muiža ( " Schwitten") sadalīta 86 vienībās 1296 ha kopplatībā un Lielbērsteles muiža ( " Groß-Bersteln", 821 ha) 75 vienībās.