Ermes
Ermes vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
1.Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
2.Ērģeme.
Avoti: LE1, FV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nonākot 19. divīzijas pakļautībā pulks tika atvilkts no Remešu-Irbju pozīcijām un pārcelts uz pozīcijām no Ermes augstienes līdz Silgaiļiem.
- Bremen, , , , , , , , , , , , , , , , , , Scharenberg, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , Bock a.d. H. Suddenbach, , Ermes, , , Löwen, , Paykull, , ,
- Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valka/Valga ( " Walk") un 11 draudzes novadi: Gaujiena ( " Adsel"), Ērģeme ( " Ermes"), Lugaži ( " Luhde"), Alūksne ( " Marienburg"), Apekalns ( " Oppekaln"), Palsmane-Aumeisteri ( " Palzmar-Serbigal"), Gulbene ( " Schwanenburg"), Smiltene ( " Smilten"), Tirza-Velēna ( " Tirzen-Wellan"), Trikāta ( " Trikaten"), Ēvele ( " Wolfahrt").
- Dažādos laika periodos dzimtai Latvijā piederēja Nēķenu muiža ( " Nötkenshof", 1666 līdz 1726), Korneta muiža ( " Schreibershof", 1666—1784), Nurmu muiža ( " Nurms", 1846 līdz 1920), Keižu muiža ( " Keysen"), Anniņmuiža ( " Annenhof") ( līdz 1871), Ērģemes pilsmuiža ( " Schloß Ermes", no 1835. līdz 1844. gadam), Slokas kroņa muiža ( " Schlock-Amt", ( 1860), Mazdammes muiža ( " Klein- Dammenhof", līdz 1871), Zeklera muiža ( " Secklershof", 1844—1854), Tiepeles muiža ( " Wittkop", 1849—1852), Veclaicenes muiža ( " Alt-Laitzen", ap 1730—1780).
- Ordeņa mūra pils Ērģemē ( " Ermes") celta 14. gadsimta pirmajā pusē.