Rosica
Rosica īpašvārds, vietvārds
1.Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
2.Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
3.Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
4.Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
5.Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums – 46 km (Latvijā ~15 km), kritums – 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece – Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
6.Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
Avoti: LC, KV, LD, PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenās upes ir Dzvina un tās pietekas Sarjanka, Vužica, Rosica, Drisa.
- Zilupē bataljons ieradās 3. februārī, bet drīza saņēma pavēli doties uz Indras rajonu lai iztīrītu Rosicas apkārtni.
- Daugava uzņem vairākas pietekas, lielākās no kurām ir Rosica, Indrica, Skaista, Jāņupīte, Židiņupīte, Borne, Poguļanka, Rudņa, Balta.
- Ir 25 ezeri, lielākie no tiem ir Asvejas ( 43,8 km² — otrais lielākais ezers Baltkrievijā), Ļisno ( 15,71 km ²), Belajes ( 5,52 km ²), Cjatnas ( 1,6 km ²), Stralkovskajes un Rosicas.
- Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.