Lambertshof
Lambertshof vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
1.Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
2.Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kleistu muižiņa — " Kleistenhof", " Lambertshof", " Lila Bergs Hoff", " Vegesackshof", " Schultzenhof".
- "Abaushof" ( 1705), " Abgulden" ( 1820–1848), " Arishof" ( 1755–1769), " Alt Autz" ( 1765), " Berghoff und Appussen" ( 1820–1827), " Groß Bercken" ( no 1714), " Berken" ( 1825), " Bersteln", " Birshoff" ( 1628), " Brunowischek, Buckschenhöfchen" ( līdz 1681), " Dannenthal, Diensdorf, Doben" ( 1819–1831), " Durben" ( 1789–1808), " Eckengrafen" ( 1590–1640), " Grenzhof", " Hasenpoth", " Kapsehden" ( 1618), " Krothen, Krottusch" ( 1505), " Kunden" ( līdz 1690), " Langenfeldt" ( 1765), " Lambertshof" ( 1859), " Leegen" ( 1887–1920), " Leparnhof" ( 1723), " Lepen" ( 1736), " Libbingen" ( 1605–1700), " Nabben" ( 1712–1774), " Neuhof" ( līdz 1822), " Pusseneeken" ( 1854–1938), " Ruhental" ( 1505–1681), " Schnepeln", " Schwitten" ( 1505–1788), " Schlockenbeck" ( 1727–1818)
- Apdzīvotā vieta izveidojusies pie Lambārtes luterāņu baznīcas 2,3 km uz ziemeļaustrumiem no bijušās Lambārtes muižas " ( Lambertshof)" centra.
- Anniņmuiža ( " Annenhof"), Vites muiža ( " Wittenhof", 1612–1687), Loberģu muiža ( " Blumbergshof", 1834–1920), Ķieģeļu muiža ( " Kegeln", 1873–1920), Lambertmuiža ( " Lambertshof")/Kleistu muiža ( " Kleistenhof", pēc 1752), Āsteres muiža ( " Poikern") ar Drieliņu muižu ( " Badenhof", 1847–1920), Svētciema muiža ( " Neu-Salis") ar Lāņu muižu ( " Lahnhof", 1841–1920), Vaidavas muiža ( " Waidau", 1890–1920) un Vējzaķsala ( " Vegesacksholm", 1694–1732).
- Lambertshof