Paplašinātā meklēšana
Meklējam īpaš.
Atrasts vārdos (55):
- īpaš:1
- īpaši:1
- īpašs:1
- īpašu:1
- īpašība:1
- īpašīgi:1
- īpašīgs:1
- īpašums:1
- īpašnīca:1
- īpašnieks:1
- īpašvārds:1
- īpašdators:1
- īpaškanāls:1
- kopīpašība:1
- kopīpašums:1
- mājīpašums:1
- namīpašums:1
- īpašvektors:1
- īpašvērtība:1
- līdzīpašums:1
- slīdīpašība:1
- virsīpašums:1
- īpašenerģija:1
- īpašfunkcija:1
- īpašniecisks:1
- īpašrotācija:1
- bezīpašnieka:1
- ciltsīpašumi:1
- dzimtīpašums:1
- kopīpašnieks:1
- mājīpašnieks:1
- namīpašnieks:1
- pamatīpašība:1
- sīkīpašnieks:1
- dzimtsīpašums:1
- līdzīpašnieks:1
- lielīpašnieks:1
- privātīpašums:1
- virsīpašnieks:1
- īpašumtiesības:1
- īpašumtiesisks:1
- dzimtīpašniece:1
- dzimtīpašnieks:1
- kamerālīpašums:1
- monopolīpašums:1
- raksturīpašība:1
- iespiedīpašības:1
- koloniālīpašums:1
- privātīpašnieks:1
- sīkīpašniecisks:1
- kolektorīpašības:1
- privātīpašniecisks:1
- privātīpašniecisms:1
- privātīpašnieciskums:1
- īpašniekprogrammatūra:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (9482):
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- fontāna Aka, īpaši strūklaka.
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
- kupierēt Ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- kaplēt Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
- apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta.
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- ārvalstu ieguldītāji ārvalstīs reģistrētas juridiskās un fiziskās personas, kas iegulda īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai citā valstī.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos.
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu.
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- tirgot atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; [pārdot]{s:901}
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu.
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- demagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām.
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām.
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- poguļa Augu auglis, īpaši arī linu auglis.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- edifikatori Augu sugas, kuras raksturo fitocenozes pamatīpašības.
- homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
- animalizācija Augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
- pirmsrediģēšana Avotteksta sagatavošana (vienkāršošana) tulkošanai, īpaši mašīntulkošanai.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
- dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- transnacionālās bankas banku monopoli, kam ir izvērsta īpašuma un līdzdalības sistēma ārvalstīs.
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
- tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- bezkunga Bezīpašnieka.
- bezsaimnieka Bezīpašnieka.
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
- ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- bites kāpt bitēm medu no auļiem vai pulceņiem izņemt ar īpašu kokā kāpjamu aprīkojumu dzeini.
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- pogaiņi brunči ar pogām un īpašā rakstā austi.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- piedarēt Būt (kāda) īpašumā.
- piederēt Būt (kāda) īpašumam.
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā.
- turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
- veidot Būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme).
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- baidēties Būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}.
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
- atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā.
- dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā.
- būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi.
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
- kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
- cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
- dzimtīpašnieks Cilvēks, kam pieder dzimtīpašums.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha).
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
- roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības.
- ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
- verbāladjektīvs darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību; ģerundīvs.
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās.
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību.
- marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību.
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- magnētoptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
- magnetooptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā.
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
- mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
- augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas.
- arhitektūra datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa.
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs.
- loģiskā projektēšana datu apstrādes sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas loģiskās struktūras projektēšana, neizvirzot īpašas prasības projektējamās sistēmas realizācijai aparatūrā.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- datu struktūra datu elementu savstarpējās fiziskās un loģiskās attiecības, kas izveidotas, lai veiktu īpašas datu apstrādes funkcijas.
- ķelsāt Daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru).
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam.
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda.
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība.
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
- preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības.
- dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
- amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās.
- magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem.
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
- deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana.
- dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs.
- grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem.
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos).
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- izdzimt Dzimstot mantot (senču īpašības).
- dzimtīpašniece Dzimtīpašnieks.
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
- dzimtsīpašums Dzimtīpašums.
- allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
- mīslis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
- vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2).
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai.
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
- DzĪK Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs.
- DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml).
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
- matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus.
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma.
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā.
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu.
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
- daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- adžapa Ezoterismā - īpaša mantra.
- tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku.
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
- fasciektomija Fascijas izgriešana, īpaši strēmeļu izgriešana no platās fascijas laterālās daļas plastiskajā ķirurģijā.
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- fazendeiro Fazendas īpašnieks.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes.
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas.
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta.
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus).
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
- kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības.
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos.
- izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- elastības modulis fizikāls lielums, kas raksturo dažādu materiālu elastiskās īpašības.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- īpašnieks Fiziska vai juridiska persona, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām.
- kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības.
- nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs.
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.
- atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības.
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības.
- fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi.
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- interlingva Formalizēta starpvaloda mašīntulkošanā, kas īpaši nepieciešama, ja sistēmai jānodrošina tulkojumi no/uz vairākām valodām.
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis.
- trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- nepāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=–f(x) visiem x.
- pāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=f(x) visiem x.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma.
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4).
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
- pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība.
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības.
- deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1).
- mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai.
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības.
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
- veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
- petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
- afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām.
- projektīvā ģeometrija ģeometrija, kurā aplūko figūru īpašības, kas ir invariantas pret projicēšanu, kā arī kolineācijas (projektīvās transformācijas).
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions.
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- plantāciju meži ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana.
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.
- pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
- iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1).
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
- adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma.
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- analītiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti, kas atspoguļo atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti.
- eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu.
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
- sensitometrs Ierīce fotomateriāla fotogrāfisko īpašību mērīšanai.
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības.
- lāzerlokators ierīce objekta atrašanās vietas vai tā īpašibu noteikšanai no attāluma.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
- nekustama īpašuma aprobežojumi ierobežojumi, kas attiecas uz īpašuma atsavināšanu vai uz tā lietošanu.
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām.
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- ģeometriskās transformācijas ievadattēla pārveidošana izvadattēlā, veicot izmaiņas ievadattēla ģeometriskajās īpašībās.
- gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- dēmonisms iezīmes, īpašības, kas piemīt dēmonam.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
- atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos.
- kolektorīpašības iežu kolektorīpašības.
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
- heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- neirotoksīns Ikviens no toksīniem, kas izraisa nervaudu destrukciju, īpaši eksotoksīni.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- seroloģija imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības.
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- prithivi Indiešu mitoloģijā - zemes dievība, kas radusies, mitoloģizējot un piešķirot personiskas īpašības zemei.
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- zemes administrēšana informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process.
- Petri tīkls informācijas plūsmu abstrakts modelis datu apstrādes sistēmu statisko un dinamisko īpašību pētīšanai, kas dod iespēju aprakstīt paralēlus procesus.
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- atribūts Informatīvs elements, kas apzīmē kādu īpašību.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- spadauc interjekcija ātras kustības, īpaši lēciena, aprakstīšanai.
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā.
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- teliolimfocīts Intraepiteliāls limfocīts, ko atrod epitēlijā, īpaši tievajā zarnā.
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām.
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
- teritorija īpaša administratīvā vienība dažās koloniālās pārvaldes sistēmās.
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai.
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam.
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai.
- štika lāpsta īpaša lāpsta grāvju rakšanai.
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm.
- servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- kinofilmas cements īpaša saistviela kinolentes posmu savienošanai.
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā.
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām.
- tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās
- Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- grīdas (arī grīdu) vasks īpaša ziede grīdu kopšanai.
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai.
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
- vaļu medību kuģis īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību.
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem.
- enkurs īpašas konstrukcijas metāla elements dažādu konstruktīvu elementu nostiprināšanai.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
- diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija.
- brīvā perspektīva īpaši konstruēta fona dekorācija, kas pastiprina perspektīvas efektu.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- Ābrahāma klēpis īpaši patīkama un droša uzturēšanās vieta.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs.
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- usmašus Īpaši; ar īpašu nolūku.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- standartīpasība Īpašība, kas atbilst standartam 1 (1); īpašība, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- mērījumu pareizība īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu sistemātiskās kļūdas tuvinājumu nullei.
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis.
- kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu.
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
- kvalītatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem.
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība).
- termiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiālu augstā un mainīgā temperatūrā.
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- spēks īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām.
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- speciāls īpašs.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- reversija īpašuma atdošana tā agrākajam īpašniekam.
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu.
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
- bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums.
- bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums.
- tituls īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu.
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
- privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
- proprietāte Īpašums; īpašība.
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
- apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
- vietvārds īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu; toponīms.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu.
- divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- namsaimnieks Īres nama vai namu īpašnieks.
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- seviški It īpaši; ļoti.
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- enukleācija Izlobīšana, it īpaši acs ābola izņemšana.
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.).
- aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem.
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm.
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
- izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
- biezin izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- distinkcija Izsmalcinājums, izcilas īpašības.
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka.
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- inicializēt disku izveidot diskā īpašas magnētiskas iezīmes.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
- sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- iegūt Izveidoties jaunām īpašībām, pārveidoties jaunā kvalitātē.
- iegūt Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām.
- klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana.
- kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības.
- apdedzināšana Izžāvēta keramiska materiāla termiskā apstrāde, lai iegūtu nepieciešamās izstrādājuma īpašības.
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
- jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- narikabura japāņu mitoloģijā - īpaši veidota bulta, kas lidojumā skan.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- tagil jauniešu sauklis bez īpašas nozīmes.
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- veidošanās jaunu īpašību rašanās
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
- pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija.
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
- tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī).
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības.
- Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
- pajacs Jokdaris, īpaši cirkā.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
- ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.
- bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- hiperestēzija Kāda maņu orgāna, it īpaši ādas, pārmērīgs jutīgums.
- depresija Kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam.
- pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- izgatavošana Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības.
- dūcis Kāda putnu, īpaši vistu slimība.
- līdznieks Kādam izskatā vai īpašībās līdzīgs.
- apersonifikācija Kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es".
- kinklīze Kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem.
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements.
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
- protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju.
- savalnis kāds (īpaši saimnieks), kurš ēd atsevišķi.
- trešelnieks Kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem.
- paņāklis Kāds, kas paļā, zākā (īpaši ēdienu).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi.
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu.
- kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks.
- pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- klamsāt Kārīgi ēst (īpaši par cūku).
- luksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni.
- ļuksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni.
- vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
- paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- mapērs Karšu, īpaši kara karšu zīmētājs.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma.
- eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
- šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
- videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- alterācija Katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā).
- pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus.
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers.
- lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- ingrediences Kaut kādu maisījumu, īpaši zāļu sastāvdaļas.
- savalne Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- savalnes Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- teltsvieta Kempinga teritorijā īpaši izveidota vieta telšu izvietošanai.
- art-house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- iesataisīties Kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas.
- enkurnieks Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi - enkuru).
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
- kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
- koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
- koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- retifikācija Koksnes termiska apstrāde tās īpašību uzlabošanai.
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- koloniālīpašums Koloniāls īpašums.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām.
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- kopīpašība Kopēja īpašība, īpatnība.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- kopenieks Kopīpašnieks.
- daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- condominium Kopīpašums.
- līdzīpašums Kopīpašums.
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu).
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas.
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons.
- abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu.
- ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu.
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls.
- crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
- spaidu darbi kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala).
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- kristalometrija Kristālu leņķu mērīšana; arī kristālu fizikālo, piem., optisko, īpašību mērīšana.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- krodziniece kroga īpašniece vai nomniece
- krodziniece kroga īpašnieka sieva
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- tutursla Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem.
- tuturslis Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder).
- kuģturis Kuģa īpašnieks.
- šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
- ģeneralkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha).
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu.
- mobīlija Kustams īpašums.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palingeneze Kustoņiem no senčiem mantotas īpašības ķermeņa uzbūvē.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī).
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
- supraplūstamība kvantu šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- somatoģenēze Ķermeņa uzbūves un īpašību izveidošanās atkāra no apkārtējās vides.
- radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
- radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko elementu un to savienojumu īpašības, izņemot vairākumu oglekļa savienojumu.
- atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns).
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
- komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
- iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
- radioelements Ķīmisks elements ar radioaktīvām īpašībām.
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- Lu-Sins Ķīniešu mitoloģijā - karjeras dievība, kuru īpaši pielūdza ierēdņi.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
- ekskohleācija Ķirurģiska operācija, kad ar īpašu instrumentu izkasa saslimušus audus.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišās (retāk saules) puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros.
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs.
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- LĪA Latvijas īpašnieku apvienība.
- LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija bija valsts īpašums.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki.
- saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
- lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks.
- saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- allodifikācija Lēņa, jeb lietotāja īpašuma pārvēršana pilnīgā dzimtsīpašumā.
- leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- helikoplans Lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības.
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- aproksnis Līdzekļi, īpašums.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.).
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads.
- vērtnieks Liela īpašuma īpašnieks.
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti.
- kvauķene Liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm).
- liekacis Liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē.
- sutraunis Lielāka kaudze mēslu (īpaši jūraszāļu).
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks.
- monopolīpašums Lielkapitālista monopolistiskais īpašums.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
- lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi.
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- aimaks liels mongoļu zemes īpašums feodālisma laikmetā.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums.
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma (elipses, parabolas vai hiperbolas) formu un fokālās īpašības.
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- aditīvs lielums lielums, kura skaitliskajai funkcijai f ir īpašība f(a+b)=f(a)+f(b).
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- allods Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta.
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
- dik Lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem.
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- dižin Lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību.
- koč Lieto, lai īpaši norādītu uz ko starp citiem līdzīgiem.
- saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu.
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi.
- limfokarcinoma Limfvadu karcinoma, aug plāksnes veidā, īpaši krūtī.
- īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība.
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām.
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- opuss Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs.
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei.
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde.
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
- žerbiņš Loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs).
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.).
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām.
- haimatoloģija Mācība par asins īpašībām.
- peloloģija Mācība par dūņām un līdzīgām vielām, īpaši par to nozīmi medicīnā.
- sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- onomatika Mācība par īpašvārdu attīstību.
- kristalloloģija Mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
- sfairika mācība par lodveida un debesu ķermeņu īpašībām.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
- purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
- lemoloģija Mācība par sērgām, īpaši par mēri.
- aritmoloģija Mācība par skaitļu noslēpumainajām īpašībām.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- pirodinamika Mācība par uguns spēku un īpašībām.
- hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
- niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums.
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
- diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas.
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
- modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- mite maiņa, izmaiņas, apmaiņa, īpaši apkalpošanā.
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
- mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks.
- lendlords Mājas īpašnieks.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
- redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
- bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas.
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- ķīmija mākslīgi radītas, sintezētas vielas pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
- gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms.
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
- pārdošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu
- tirgošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu; pārdošana
- pirkšana mantas, produktu u.tml. iegūšana īpašumā par samaksu, atlīdzību
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas).
- cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
- minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā.
- majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā.
- akvizīts Mantots īpašums.
- patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums.
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam.
- lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
- funkciju teorija matemātikas nozare, kas pētī funkciju īpašības, kā arī funkciju izvirzījumu un aproksimāciju problēmas.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- galīgo diferenču rēķini matemātikas nozare, kurā pēta diskrēta argumenta funkcijas, izmantojot to īpašības skaitlisku aprēķinu metodēs.
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- variāciju statistika matemātiskās statistikas nozare, kas pētī variācijrindu statistiskās īpašības.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- ūdensuzsūce Materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to.
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības.
- materiālu nogurums materiālu mehānisko un citu fizikālo īpašību izmaiņas ciklisku, laikā mainīgu mehānisku spriegumu un deformāciju rezultātā.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības.
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2).
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
- daberzt Mazgāt, spodrināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- apbalināties Mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu).
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē.
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- vilkšņa Meklēšanās laiks (īpaši par suņiem).
- commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- mērījumu sakritība mērījumu īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu tuvinājumu vienu otram, ja tie veikti vienādos apstākļos.
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
- atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām.
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām.
- ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību.
- netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns).
- dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
- niēllo Metāla, īpaši sudraba, rotāšana ar emalju.
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai.
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām.
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- metalīds Metālu savienojums; metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
- karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu.
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
- prenatālā diagnostika metode, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt augļa slimības, novirzes u. c. īpašības.
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- meža izmantošana meža derīgo īpašību izmantošana un meža resursu ieguve.
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai.
- mežsaimnieks Meža īpašnieks.
- mežturis Meža īpašnieks.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- privātie meži meži, kas atrodas fizisku vai juridisku personu īpašumā un kuru daļas vai akcijas nepieder valstij vai pašvaldībai.
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai.
- valsts meži meži, kas atrodas valsts īpašumā, aizņem 1495000 ha jeb 47% no kopējās mežu platības (2013. g.).
- MĪKC Mežu īpašnieku konsultatīvais centrs.
- koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dūmēgs Migla (īpaši par miglu pār pļavu).
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
- daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā.
- biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- oriktognosija Mineraloģijas daļa, kas apraksta minerālu vispārējās īpašības, viņu pazīšanu un sadalīšanu šķirās.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- jāzdalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mokšķiem).
- jādalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- jāt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām.
- izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi).
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot.
- pilis muiža, saimniecība, īpašums.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- pope mukla vieta, īpaši ezeros.
- augsta izmantojamība multiapstrādes sistēmai piemītoša īpašība, kas pēc kļūmes ļauj to ātri atkopt.
- demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- fizioloģiskās mutācijas mutācijas, kas skar organisma fizioloģiskās īpašības.
- pidelēt muzicēt (īpaši par nekvalitatīvu muzicēšanu).
- proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā.
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu.
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem.
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu.
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem.
- reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- vazāties Nākt, iegriezties (kur) bez īpašas vajadzības.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- namturis Namīpašnieks.
- denarkotizācija Narkotisko īpašību atņemšana; narkotisko vielu atņemšana.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- nauda ieplūst (kādam) kabatā nauda nonāk (kāda) īpašumā.
- nauda ieplūst kādam kabatā nauda nonāk kāda īpašumā.
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības.
- aizdevu kapitāls naudas kapitāls, ko īpašnieks aizdod citai juridiskai vai fiziskai personai, saņemot par to ienākumu procentu maksājumu veidā.
- aizņēmuma finansēšana naudas līdzekļu iegūšana pret saistībām šos līdzekļus atdot nākotnē kopā ar procentiem, kreditoram neiegūstot īpašuma tiesības uz uzceltā vai iegūtā īpašuma daļu.
- zemes cena naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
- parastais dārznieka nazis nazis, kas īpaši piemērots dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- azonāls Neatkarīgs no zonālajām īpašībām.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
- kaite Negatīva parādība, īpašība.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles.
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
- imobilija Nekustams īpašums; immobīlis.
- būdenieks Neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas.
- heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā.
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
- ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
- piede Nēši, īpaši ūdens spaiņu nešanai.
- gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus.
- šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- virgināls Nevainīgs, jaunavīgs, jaunavai īpašīgs.
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
- vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
- vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu.
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības.
- veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
- ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
- kompots No dažādiem atkritumiem īpaši gatavots trūdu mēslojums.
- aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
- nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
- perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības.
- personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā.
- atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
- realizēt nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt.
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot.
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis.
- kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt.
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
- deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- solīties norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- tiktālu Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- štāds Norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti.
- šitenāds Norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti.
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- iz Norāda uz kā pazīmi, īpašību.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
- pārāk norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
- veids norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- ant- Norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- sero- Norāda uz serumu vai serozām īpašībām.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- iz Norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3).
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem.
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
- nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite.
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka.
- atsacīt Novēlēt (mantu, īpašumu).
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).
- nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
- institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS).
- signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums.
- kosmiskā starojuma fizika nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskā starojuma īpašības un izcelšanos.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem.
- polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas.
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības.
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana.
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
- domicils Operācija, saskaņā ar ko bankas konta īpašnieks piešķir bankai tiesības regulēt maksājumus par viņa vekseļiem.
- mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
- metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
- lobektomija Orgāna vai dziedzera daivas (īpaši plaušu daivas) izgriešana.
- santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles.
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
- zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
- idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības.
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- tiecamorgāns Orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
- žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli.
- vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā.
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
- iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
- attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- pajinieks Pajas īpašnieks.
- patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības.
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām.
- versikuls Pantiņš, īpaši bībeles.
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
- papillektomija Papillas, īpaši nieres papillas izgriešana.
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- parādīties Par cilvēka īpašībām, spējām.
- simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- savdabīgs Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
- zust Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
- sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- oriģināls Par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- pamosties Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
- pirkt par samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības.
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību.
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
- klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
- pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
- pārstāvniecisks paraugs paraugs, kura sastāvs un īpašības atbilst visas analizējamās vielas partijas sastāvam un īpašībām.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- ūzus Paraža (īpaši studentu korporācijās).
- ūzuss Paraža (īpaši studentu korporācijās).
- amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā.
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
- bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- blastoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka nodošana ar dīgļplazmu.
- blasoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka pārraidīšana ar dīgļplazmu.
- leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
- kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
- E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata.
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm.
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
- vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas.
- bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
- dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- piedēvējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- dzadzens Pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana.
- mulka Pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija.
- homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.
- finisāža Pēdējais apstrādājums, īpaši pulksteņa.
- kuģotspēja Peldlīdzekļa īpašības komplekss, kas ļauj droši ekspluatēt to jebkuros laikapstākļos.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- peripterāls Peripterāla celtne - celtne, īpaši templis, kas ietverts kolonnu rindā.
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
- beneficiārs Persona, kas saņem ienākumus no sava īpašuma, ja tas nodots citas personas pārvaldīšanā saskaņā ar pilnvarojumu (izīrējot u. tml.).
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- kravdevējs Persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks.
- kravas valdītājs persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums.
- autovadītājs Persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks.
- noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
- torņkonfigurācija Personālā datora konfigurācija, kurā barošanas avots, mātesplate un ārējās atmiņas bloki izvietoti īpašā karkasā viens virs otra.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- dēka Personas daba, rakstura īpašība.
- individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
- antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
- antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
- deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- pesteļotājs Pestelis - burvis (burvji), kas ar īpašām spējām piesien, sapin, saista vai tieši otrādi spēj atbrīvot.
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav.
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
- piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas.
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās.
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- apropriācija Piesavināšanās, iegūšana savā īpašumā.
- tušē piesitiens, īpaša veida pieskaršanās.
- kanonizācija Pieskaitīšana pie svētajiem ar īpašu lēmumu.
- adjūdikācija Piespriešana par īpašumu dalīšanas prāvās, ar ko agrākais kopīpašums tiek par vienīpašumu.
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas.
- tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena).
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.).
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
- inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas.
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kouluna Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna.
- Tiaņšuivei Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Cjuaņvaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kuicjina Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Dabu Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Dzjaņdzjuņao Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Šatiaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tuņmeņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Taipa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aomiņa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Hanaroa Pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- municipāltiesības Pilsētai piešķirtās īpašās tiesības.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
- proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā.
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas.
- pole position pirmā pozīcija auto- vai motosacensību (it īpaši 1. formulas sacensību) startā.
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- primoģenitura Pirmdzimtā tiesības - īpaši troņa mantošanā, kur pirmdzimtais pārņem nedalītu varu.
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem.
- savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus).
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- plantators Plantācijas (1) īpašnieks.
- ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- polimērmateriālu ingredienti plastmasu sastāvdaļas (pildvielas, plastifikatori, stabilizatori), kas uzlabo polimērmateriālu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- apjoms plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai).
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašplūsme Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā.
- polemisms Polemiku izraisoša īpašība, raksturs.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā.
- termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību).
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
- posesors Posesiju fabrikas īpašnieks.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis.
- pluss Pozitīva parādība, vēlama īpašība.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts.
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms.
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu.
- realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības.
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados.
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma.
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
- polaritāte pretstats, krasa atšķirība; divu punktu īpašību pretējība.
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
- Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki.
- svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale.
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
- nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā.
- privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums.
- buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira.
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves.
- municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām.
- konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
- uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- pašmērīšana process, kurā persona ar īpašu aparatūru un programmatūru iegūst visaptverošu datu klāstu par sevi un savu dzīvesveidu.
- izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- distanczondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- zondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
- aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam.
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
- atkārtota lietojamība programmatūras moduļu īpašība, kas nodrošina to izmantošanas iespējas vairākās datoru programmās vai programmu sistēmās.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi.
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības.
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- hiperkateksija Psihiskās enerģijas pārmērīga koncentrācija kādā īpašā virzienā.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- pasaule psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- iegūšana psihisku vai fizioloģisku īpašību izveidošana (sev)
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi.
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām.
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
- arodpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī kāda konkrēta aroda, profesijas darbinieku psiholoģiskās īpašības saistībā ar viņu profesionālo darbību.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme.
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī.
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai.
- līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- brīvpurs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
- brīvpurvs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
- sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
- pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks.
- pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- dinamikas rindas vidējie rādītāji rādītāji, kas raksturo dinamikas rindas īpašības visā aplūkojamā periodā.
- šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē).
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- fonētiskā transkripcija rakstības sistēma, kurā, izmantojot īpašus fonētiskos apzīmējums, iespējami ptecīzi atspoguļo izrunu.
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
- neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- raksturīpašība Raksturīga īpašība.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga.
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība.
- rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā).
- veidoties rasties jaunām īpašībām (veidam, formai) kāda procesa, norises, apstākļu iedarbībā
- iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko).
- kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem.
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
- rēderis Rēderejas īpašnieks.
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
- pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai.
- atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības.
- piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
- rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības).
- pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- reģenerāts reģenerācijas produkts – izlietots materiāls, kam pārstrādes procesā atjaunotas agrākās īpašības.
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt.
- uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu).
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- reoloģisks reoloģiskās īpašības.
- kabeļtauva Resna (ar 150-350 mm apkārtmēru), īpaša vijuma šķiedru tauva.
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības.
- riesta Riests, vaislošanās laiks, īpaši putniem.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas.
- Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu.
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma.
- cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite.
- Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu.
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- commercium Romiešu pilsoņu tiesība iegūt un paturēt romiešu īpašumu šī vārda stingrā nozīmē.
- fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
- occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
- revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku.
- nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā.
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem.
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
- spēks sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- darbinieka paja sabiedrības īpašuma daļa, ko piešķir sabiedrībā strādājošajam atbilstoši viņa ieguldījumam.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm).
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi.
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos.
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot).
- uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu).
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece.
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
- da Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, īpaši pastiprinot pirmā locekļa izteikto nojēgumu.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme.
- privātīpašniecisks Saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs.
- sīkīpašniecisks Saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- ģeofizikāls saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi.
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu.
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
- ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
- nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
- balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
- pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
- laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
- saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
- kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- tamga Sākotnēji - piederības zīme lopu u. c. īpašuma iezīmēšanai.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā.
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- izsalēt Sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem).
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts.
- Kokosa Sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs.
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis.
- bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis.
- -cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību.
- cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis.
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja.
- rēpnīca samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām).
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgs Samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām).
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadekāt samīt, nomīdīt (īpaši par aitām).
- recipienss saņēmējs^1^(3) - semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk.
- pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- smelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm).
- šmelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm).
- uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs.
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem.
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- ureritrīns Sarkans pigments urīnā, ko novēro dažu febrilu stāvokļu, īpaši reimatisma, gadījumā.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- ievest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- stenohorija Sašaurinājums, īpaši asaru kanāliņa sašaurinājums.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis.
- dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības.
- saķeselēt Savākt (dāvanas, naudu baznīcā ar īpašu ķeseli).
- cerebrotonija Savaldība, piesardzība un noslēgtība kā rakstura īpašība.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- pieniņš Savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- garum Savienojumā ar "garš" formām izsaka šis īpašības pastiprinājumu.
- ilgum Savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- īsin Savienojumā ar "īss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- melnin Savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- melnum Savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- mīļum Savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- odin Savienojumā ar "ost" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- raibum Savienojumā ar "raibs" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- sīcin Savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- lielum Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- lielumu Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnum Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnumu Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- plānum Savienojumā ar adjektīva "plāns" formām vai apstākļa vārdu "plāni" izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- vecum Savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
- pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
- aizsargājamie dabas objekti savrupi dabas elementi, veseli kompleksi vai teritorijas, kas atrodas īpašā valsts uzraudzībā.
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis.
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- pašiepazīšana Savu īpašību un uzvedības kā objektu, kas līdzīgs ar jebkādu citu objektu, izskatīšana.
- sakraķot sazārdot (īpaši par āboliņu).
- norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai.
- sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta.
- sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā).
- šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
- saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus.
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija.
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve.
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām.
- devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām.
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks").
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai.
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē.
- Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- termiņsertifikāts Sertifikāts ar īpaši norunātu termiņu.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos.
- prokūrindosaments Sevišķa indosamenta forma, kas ļauj citai personai izmantot visas no vekseļa izrietošās tiesības, izņemot īpašuma tiesības uz vekseli.
- primets Sevišķa, īpaša pazīme.
- karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks.
- sfinkterīts Sfinktera, īpaši tūpļa, slēdzējmuskuļa iekaisums.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
- feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- kraklē glazūra sīku plaisu tīkls, ko īpašam dekoratīvam efektam izveido glazētā keramikas izstrādājuma virsmā.
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības.
- pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība.
- aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.
- simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums.
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- savienojamība Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm.
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus.
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu.
- pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi).
- pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult.
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu.
- programmkontrole Skaitļotāja un tā ierīču darbības pareizības pārbaude, ko veic ar īpašām kontroles programmām.
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli).
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.).
- instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
- fonētika Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs skolēns.
- atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus.
- eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- hermētiskums slēgtas izolētas telpas īpašība, kas nodrošina gāzes vai šķidruma neizplūšanu no telpas un neieplūšanu tajā.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
- divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā.
- hormonterapija Slimību ārstēšana ar hormonu preparātiem vai vielām, kam ir hormonu īpašības vai līdzīga iedarbība.
- onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi.
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
- kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm.
- malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās).
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- kollektīvisms Sociālistiska mācība, ka ražošanas līdzekļi jāatņem privātīpašniekiem un jānodod ražotāju kollektīvam, kas peļņu sadala saviem locekļiem.
- bīstamība Sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa.
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas.
- rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai.
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids).
- adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes.
- integrāllogaritms Speciāla funkcija ko definē ar īpašu integrāli.
- integrālkosinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
- integrālsinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
- konservanti speciāla piedeva ar fungicīdām īpašībām, kas novērš ūdens dispersiju atsevišķo sastāvdaļu bioloģisko noārdīšanos.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- bremžu šķidrums speciāls š. ar zemu sasalšanas temperatūru, nelielu stigrību un labām eļļošanas īpašībām.
- ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji.
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- prasme Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana.
- dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās.
- pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda.
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku.
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- remontpiemērotība spēkratu un/vai to agregātu un sistēmu īpašība, kas raksturo to piemērotību un ērtumu atjaunošanas un remonta darbu veikšanai.
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices.
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām.
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
- absorbcijas spektrs spektrs, ko iegūst, ja baltā gaisma iet caur kādu vidi; tas sastāv no atsevišķām tumšām līnijām vai dažāda platuma joslām, kas raksturo attiecīgās vides īpašības.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu.
- BMX Sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām).
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- spundenieks Spundes (6) īpašnieks.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija standartizēts datorgrafikas datņu formāts, ko ieteicis Amerikas Nacionālais standartu institūts un kas īpaši piemērots datorizētās projektēšanas programmu veidoto modeļu aprakstīšanai.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks.
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
- stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām.
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- deseksualitāte Stāvoklis, kurā seksuālajam impulsam atņemtas seksuālās īpašības, novirzot to uz cita veida aktivitāti.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.).
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- espreso stipra kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- saķauķēt Stipri saģērbt, ietīstīt (īpaši galvu).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos.
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs").
- onimizācija Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- onimizēšanās Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- overdrafts Summa, kuras robežās banka tekošā konta īpašnieku kreditē virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās.
- ekspressūtījums Sūtījums, kuram pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības.
- ekspensilācija Svinīgs tiesisks akts, kad kreditors ar parādnieka atļauju savās ienākumu un izdevumu grāmatās atzīmē ar īpašu ierakstu to parādu, kas radies savstarpējo veikala ierakstu rezultātā, gada vai kāda cita termiņa beigās.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
- majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1).
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
- buksis Šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību.
- lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
- frakcija šķidra, gāzveida vai birstoša materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- anizotrops šķidrums šķidrums, kura īpašības dažādos virzienos nav vienādas.
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība.
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums.
- ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- stromatolīze Šūnas, īpaši eritrocīta, stromas lize.
- izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- pamatīgi Tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- parasti tā, ka neizceļas ar ko īpašu.
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības; lielisks.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- bezmantinieku Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piemēram, zeme, ēka).
- kustams Tāds (īpašums), kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
- brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu.
- himnisks Tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
- zimzains Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- zimzaiņš Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- harismātisks Tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās.
- biedrisks Tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
- timokrātija Tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- sārmains Tāds, kam ir [sārma]{s:1577} īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības; tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
- atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- bāzisks Tāds, kam ir bāzes īpašības, sārmains, tāds, kas raksturīgs bāzei.
- dzeļžainis Tāds, kam ir dzelzs īpašības (piemēram, cietums, stiprums).
- privileģēts Tāds, kam ir īpašas tiesības vai priekšrocības.
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- rantaiņš Tāds, kam ir īpaši veidota apmale.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību); ļoti labs, lielisks.
- bridks Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
- brikns Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
- krēmveida Tāds, kam ir krēma konsistence, īpašības.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- ektodermoidāls Tāds, kam ir līdzība vai līdzīgas īpašības ar ektodermu.
- līmveida Tāds, kam ir līmes veids, īpašības.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes; pēdējais (8).
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
- drenns Tāds, kam ir negatīvas rakstura īpašības.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- plazmveida Tāds, kam ir plazmas (2) veids, īpašības.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- rāvains Tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu.
- rups Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (par sietu, tīklu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs; spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- sveķveida Tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- smērīgs Tāds, kam ir ziedei raksturīgās īpašības.
- bruņots Tāds, kam ir zināšanas; tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
- liels tāds, kam izteikti piemīt kādas rakstura, personības īpašības.
- neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām); tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- bezsaimnieku Tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks.
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību.
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- mazražīgs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem).
- neitrāls Tāds, kam nav ne skābju, ne bāzu īpašības.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
- neizvēlīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem).
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību; ļoti parasts.
- neizvēlīgs Tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem).
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- mazākturīgs Tāds, kam nepieder bagātības, īpašumi.
- mazs Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība; arī nabadzīgs.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemetālisks Tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
- neievērojams Tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts; arī necils (2).
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- mantīgs Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums; bagāts.
- kārtīgs Tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā; pamatīgs.
- specifisks tāds, kam piemīt būtiskas, izteiktas īpašības vai pazīmes; arī [raksturīgs]{s:2031}
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts.
- fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības; tāds, kam nav līdzīgu.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- līmīgs Tāds, kam piemīt līmes īpašības; tāds, kas līp.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
- negatīvs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- lējums Tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums.
- paraspecifisks Tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās.
- brīnumains tāds, kam piemīt pārdabiskas īpašības, spējas
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; arī sens (1).
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- sievišķs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību kopums un izturēšanās veids.
- sievišķīgs tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību, paradumu kopums un izturēšanās veids
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- rebiniecisks Tāds, kam piemīt tirgotāja īpašības, spējas.
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- attapīgs Tāds, kam raksturīga šāda īpašība.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
- dabls Tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem.
- vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
- savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
- nevienāds Tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā).
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
- dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
- atšķirīgs Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem).
- dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- parasts Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām).
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs.
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nenoturīgs Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
- peridurāls Tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku.
- epihordāls Tāds, kas atrodas virs vai aiz hordas; īpaši attiecas uz smadzeņu struktūrām.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- iezīmīgs Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.
- disgēnisks Tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- īpašumtiesisks Tāds, kas attiecas uz īpašuma tiesībām.
- neoblastisks Tāds, kas attiecas uz jauniem audiem vai kam ir jaunu audu īpašības.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- miomatozs Tāds, kas attiecas uz miomu; tāds, kam piemīt miomas īpašības.
- oligogēns Tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni; tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- atisks Tāds, kas attiecas uz seno Atiku, īpaši uz Atēnām.
- vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
- agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību; lauksaimniecisks.
- paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dziedīgs Tāds, kas dziedē, kam piemīt dziednieciskas īpašības.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- beznosacījuma Tāds, kas iestājas vai pastāv bez īpašiem nosacījumiem.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu; arī īpašs (2).
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3).
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā; vienkāršs.
- neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību.
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi.
- nozīmīgs Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs.
- svarīgs Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- adjektīvisks Tāds, kas ir īpašības vārds; tāds, kas lietots īpašības vārda funkcijā.
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- personisks Tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personīgs]{s:1547}.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personisks]{s:1551}.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- ķīmisks tāds, kas ir mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iekstins Tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu).
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- specāls Tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs.
- lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības.
- velnains Tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- kostimēts Tāds, kas ir tērpts kostīmā (2); tāds, kas ir ģērbies īpašā tērpā.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- lipīgs Tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām).
- ekstaltisks Tāds, kas iziet no nervu centra (impulss), īpaši no muguras smadzenēm.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ferodinamisks Tāds, kas izmanto feromagnētisko materiālu īpašības.
- pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
- riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām); arī saistošs.
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
- neaprēķināms Tāds, kas izraisa šādu izturēšanos, rīcību, runu (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- tēvbrālis Tāds, kas izskatās tāpat kā tēvs un ar īpašībām līdzinās tēvam.
- dauzonīgs Tāds, kas izturas kā dauzoņa; tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izvelkams Tāds, kas izvelkot paplašināms, atverams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- matroklīns Tāds, kas mantojis mātes īpašības, pazīmes.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parasts Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
- sprasts Tāds, kas nav īpaši kultivēts, selekcionēts.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- rets Tāds, kas nav parasts (par cilvēku, tā īpašībām, spējām).
- vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
- nemantisks Tāds, kas nav saistīts ar mantu, īpašumu.
- maigs Tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts.
- pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, specifisku (piemēram, par krāsu, gaismu).
- necils Tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku).
- vārgs Tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju).
- neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam).
- energoneatkarīgs tāds, kas nemaina savas īpašības atslēdzot elektroenerģiju.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kluss Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
- neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
- minimāls Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību).
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā.
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
- lasība Tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai).
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kāds (nu) kurš (arī kurais) tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
- dzīvniekveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs kādam dzīvniekam.
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- vienāds Tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā).
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
- skaļš Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- paraolimpisks Tāds, kas saistīts ar īpašām olimpiskām spēlēm, kurās sacenšas cilvēki ar fiziskiem trūkumiem.
- humorāls Tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem - asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (1); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (2); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (3); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- negauss Tāds, kas tiek izlietots īsā laikā (parasti tā nevēlamo īpašību dēļ).
- mazbīstams tāds, kas var kļūt bīstams tikai īpašos apstākļos.
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
- nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju).
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2).
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- stabils Tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem).
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- cildens Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
- dižmanīgs Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
- veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības.
- apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
- apjomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- augstprātīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- auksts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- aušīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- gļēvulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- glupjš Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- glups Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iededzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iespaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietekmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izkalpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izklaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nepateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- netikls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ortodoksāls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašatdevīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašlielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpieticīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- paštaisns Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- patgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pavēlniecisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pļāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- punktīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- puritānisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sīkumains Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- strīdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tolerants Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
- noslēpumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- līdzjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjutīgs.
- līdzjutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
- dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; saistīts ar dīkdienību.
- plastisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kurā izmanto šādas īpašības.
- alkatīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- godkārīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemīlīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- saimniecisks Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- āķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- akurāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apgarots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ārišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asinskārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aukstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- balamutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- barbarisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brālīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bramanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brašs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brutāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čakls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ceremoniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cietsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- despotisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dievbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dvēselīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzedrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- egoistisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- elegants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- errīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- flegmatisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- galants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garlaicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ģeķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- glums Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gražīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grīns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grūtsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ievērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iznesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izšķērdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iztapīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauneklīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jocīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- joviāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaismīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kašķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujiniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klīrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- koķetīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- korekts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labestīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lamzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ledusauksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļengans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēnprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lētticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzcietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- majestātisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- manierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantrausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazdūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mietpilsonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīkstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- muļķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necils Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedraudzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neģēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizlēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizveicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekonsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekrietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekulturāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekustīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neldzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelokāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurdināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurstošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenoteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepastāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepielūdzams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netīrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevainojams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ņiprs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nodevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noslēgts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pabēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakūtrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- panesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārāks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parazītisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārcentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārdrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patiess Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pedantisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pikants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmšķirīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretenciozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priekšniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- primitīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- provinciāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- raupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remdens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- robusts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salkans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaursirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sentimentāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkstulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- silts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķīsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skops Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slīpēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- snaudulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- splīnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprauns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprigans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stompīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tālredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trauksmains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tūļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ugunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdītkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viesmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viltīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīrišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zems Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nobless Tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- parasts Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
- draisks Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- pārākais Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- spēcīgs tāds, kura spējas darboties ir īpaši izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
- pašuzliesmojošs Tāds, kura uzliesmošanu izraisa paša īpašības, norises pašā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- kultivēt Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts.
- labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- paralēls Tāds, kurš rada, kurā rodas šādas īpašības.
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisns Tāds, tarā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- fetišisms Tādu īpašību piedēvēšana (kam), kādu (tam) īstenībā nav.
- ģeometriska vieta tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
- valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.
- ass Taisne ar noteiktām īpašībām.
- direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
- adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
- piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme.
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- atsevišķs Tas, kas ir atšķirīgs, īpašs.
- iedzimums Tas, kas ir iedzimts (piemēram, īpašības, spējas, arī slimības).
- radinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
- armātors Tas, kas kara laikā ar valdības atļauju apbruņo vienu vai vairākus kuģus ienaidnieka, īpaši tirdzniecības kuģu ķeršanai.
- pamats Tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci.
- rozīnīte Tas, kas piešķir (kam) ko īpašu, sevišķu.
- ieguvums tas, ko iegūst savā īpašumā, lietošanā, rīcībā.
- spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- identitāte Tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis).
- saturs tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums.
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- privātsektors Tautas saimniecības dala, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
- galesi Tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- spektaklis Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē).
- spektakls Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē).
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne.
- materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
- materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
- patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām.
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
- vitabilitāte Tehniskas sistēmas īpašība kādas savas funkcijas veikt arī tad, ja ekspluatācijas gaitā tajā rodas defekti vai daļēji bojājumi.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
- eksegēze Teksta, īpaši Bībeles, izskaidrojums.
- drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē.
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā.
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās.
- apretēšana Tekstilizstrādājumu ķīmiskā apstrāde ar dažādām vielām (antioksidantu, antipirēnu, antiseptiķi, antistatiķi u. c.), lai veidotu tiem noteiktas īpašības.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos.
- nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām.
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod; arī veikals.
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības.
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- eksponēšana Tematisma (pirmais) izklāsts jebkurā, bet īpaši - izvērstā, apjomīgā skaņdarbā.
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
- rožkrustieši Teosofiskas slepensabiedrības Vācijā, īpaši 17. un 18. gs.
- leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu.
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
- mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- noslēdzošā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā izveido gatavām detaļām nepieciešamas ekspluatācijas īpašības: stiprību, cietību, nodilumizturību u. c.
- sākotnējā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā uzlabo materiālu un sagatavojumu tehnoloģiskās īpašības.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- fāze Termodinamiskās sistēmas homogēnā daļa, ko atdala robežvirsma, aiz kuras mainās šīs sistēmas īpašības.
- politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons.
- lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli.
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- rezultātu salīdzināmība testēšanas procesa īpašība, kas raksturo spēju iegūt saskanīgus rezultātus, testējot vienu un to pašu ierīci vai sistēmu ar dažādiem testēšanas līdzekļiem.
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas.
- mērķorgāns Tiecamorgāns - orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- pārtiesāt Tiesājot izdalīt, sadalīt (īpašumu).
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ.
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu; tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
- zemes lietošanas tiesības tiesības izmantot zemes derīgās īpašībās - auglību, platību, derīgos izrakteņus, stādījumus u. c., šādas tiesības ir zemes īpašniekam un zemes nomniekam, kā arī citām personām ar īpašnieka vai nomnieka atļauju.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību.
- individuālais uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai lai veiktu uzņēmējdarbību.
- tiesiskās attiecības subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks (puse), kam piemīt divas juridiskas īpašības: tiesībspēja un rīcībspēja, izšķir divu veidu tiesību subjektus - fiziskas un juridiskas personas.
- īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem.
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- mononīmija Tikai viena vārda vai īpašvārda piesaiste vienam objektam.
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- nākt (kāda) rokās tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
- dakrist Tikt kāda rīcībā (par mantas, īpašuma daļu).
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- lesa Tirāde dzejā, īpaši spāņu dzejā.
- bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē.
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- kapitalizācija Tīrās peļņas vai rezervju pārvēršana kapitālā, lai varētu paplašināt komercdarbību; īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
- rēderis Tirdzniecības kuģa (kuģu) īpašnieks.
- šķiperis tirdzniecības kuģa kapteinis; kuģa īpašnieks.
- finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
- aviācijas toksikoloģija toksikoloģijas nozare, kurā pēta aviācijas materiālu toksiskās īpašības un bīstamības pakāpi cilvēkam.
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši.
- traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
- traktiernieks Traktiera īpašnieks.
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta.
- hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums.
- automotoamatieris Transportlīdzekļa īpašnieks, kas nav profesionāls transportlīdzekļa vadītājs.
- līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku.
- satiksme transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- trimda Troksnis (īpaši par soļiem); skandāls.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas bija ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās; trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un bija no viņa atkarīgs.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
- savs čoms tuvs draugs; draugs, ar kuru ir īpaši familiāras attiecības.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti.
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- ūdeņu pārvaldība ūdens platības pārraudzīšana, izmantošanas vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai.
- spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
- automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
- uroskopija Urīna apskate, lai noteiktu tā īpašības (krāsu, duļķainību); urīna mikroskopēšana.
- urotoksiskums Urīna toksiskās īpašības.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
- publiska iestāde uz likuma pamata īpaši izveidota un organizēta dienesta personu grupa, organizācija noteiktu publisku funkciju īstenošanai.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- salietņi Uz viena burtstabiņa kopā nolieti vairāki burti, it īpaši fraktūras burti.
- agrārais Uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
- augstumregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto īpaša atbalstritenīša stāvokli.
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- statūtsabiedrība Uzņēmējdarbības veids, īpašnieku apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata.
- firmačs Uzņēmējs; firmas īpašnieks.
- paju sabiedrība uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas).
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA.
- kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā.
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
- finanšu grāmatvedība uzņēmuma grāmatvedības sastāvdaļa, kas sniedz pilnīgu priekšstatu paruzņēmuma kapitālu, īpašumiem, par uzņēmuma maksātspēju un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem.
- likvidācijas kvota uzņēmuma īpašnieka, sabiedrības dalībnieka daļa uzņēmuma likvidācijas atlikumā.
- uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības.
- patrons Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi.
- pārsvešināšanās Uzņēmuma pārveidošanās jeb pāreja citu īpašnieku noteicošajā dalībā.
- signalizācija uzņēmumu un personiskā īpašuma automatizētās apsardzes sistēma ar skaņu signālu došanas ierīci.
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu.
- apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- dress Uzvalks, īpaši sporta.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu.
- kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus.
- solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
- galvenokārt vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs.
- datu definēšanas valoda valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.).
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
- politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites.
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- mirušās valodas valodas, ko vairs nelieto runā un kas parasti zināmas tikai pēc rakstu pieminekļiem (piem., senprūšu val.) vai arī tiek lietotas mākslīgi reglamentēti kādā īpašā nozarē (lat. val. medicīnā).
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.
- onomastika Valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus.
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā.
- domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves).
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.
- represālijas valsts tiesiski pamatotas piespiedu rakstura darbības, ar nolūku atjaunot savas tiesības, kuras pārkāpusi kāda cita valsts; atbilde uz citas valsts tiesībpārkāpumu un tās prettiesiskās rīcības pārtraukšana pašaizsardzības nolūkā (spēka pielietošana pret tās pilsoņiem, īpašumiem, kuģiem, teritoriju).
- privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi (saukti arī par vaučeriem).
- dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma nosacījumiem.
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
- privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā.
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to.
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā.
- halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.).
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms.
- vārddaļa Vārda sastāvdaļa, kam vārdu (īpaši vienvārda terminu) darināšanā ir patstāvīga varddarinašanas līdzekļa funkcija.
- ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes.
- raksturvārds Vārds, ar ko atspoguļo (kā) raksturīgu īpašību, pazīmi.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- adjektivējums Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par īpašības vārdu.
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda.
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs.
- adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds.
- apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs.
- adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds.
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- retin vārdu salikumā ar "rets" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai.
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā).
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- novārīt Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša).
- spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata.
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
- vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
- ektomezenhīma Veidojas no ektodermas, īpaši no nervu kores.
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- konstruēt Veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus; veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības.
- tipizēt Veidot (ko mākslas darbā) ar tipiskām īpašībām.
- stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu; veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
- oderēt Veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē.
- kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli); kalt (5).
- kalt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
- bodnīca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā.
- bodnieca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā.
- bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
- bodes kungs veikala īpašnieks; arī tirgotājs.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks.
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs).
- ķem boļeje vēl jo vairāk (tāpēc); jo īpaši (tāpēc).
- joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad.
- materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas.
- stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
- kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai.
- veltuvnieks Veltuves strādnieks, arī īpašnieks.
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā.
- patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
- vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs.
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
- fizikālā lieluma īstā vērtība vērtība, kas raksturo attiecīgā objekta īpašības kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecībās ideālā veidā.
- nedzīvais kapitāls vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
- zelta burtiem ierakstīts vēsturē vēsturiski īpaši nozīmīgs, neaizmirstams.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību.
- vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
- kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas.
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā.
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.).
- peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas.
- paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
- magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības.
- līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi.
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības.
- eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
- fermentoīds Viela, kurai piemīt tikai daļa no fermentam raksturīgajām īpašībām.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli.
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas.
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā.
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
- pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās.
- aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties.
- mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu.
- afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu.
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa.
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana.
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs.
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības.
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
- stabilizētāji Vielas, ar kuru palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības.
- pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību.
- metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības.
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu.
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- miltu apstrādes līdzekļi vielas, ko pievieno miltiem, lai uzlabotu to cepamības īpašības un krāsu.
- transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību.
- apretēšana Viena no ādu un kažokādu apdares nobeiguma apstrādes operācijām ekspluatācijas īpašību uzlabošanai - ādu gruntēšana ar gruntīm, nosegšana ar segkrāsām, krāsu fiksācija.
- apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
- nedirektīvā konsultēšana viena no psihoterapeitiskās konsultēšanas pieejām, kas attīstījusies personcentrētajā (klientcentrētajā) psihoterapijā, īpaši uzsver klienta un konsultanta līdzvērtīgās attiecības, kā arī klienta ekspertīzi par savu dzīvi un pašnoteikšanās veicināšanu.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- recitāls Viena paša mākslinieka vieninstrumenta koncerts (īpaši ērģeļu koncerts).
- modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām.
- ģenētiskā dzimuma nosacīšana viena vai otra dzimuma īpatņa attīstība šķirtdzimumu dzīvniekiem atkarībā no īpašu gēnu vai dzimumhromosomu kombinācijas.
- datubāze vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes; datu bāze.
- bloks Viena vai vairākas pastmarkas īpašā noformējumā.
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā.
- līdzība vienādas formas (līdzīgu) figūru īpašība; tās atšķiras cita no citas tikai ar izmēriem; līdzīgas figūras iegūst citu no citas ar homotētiju.
- ekvivalence vienādības tipa attiecība, kam ir 3 īpašības: refleksivitāte, simetrija un transitivitāte.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- pārraudzības ganāmpulks vienam nolūkam un vienā novietnē turēta dzīvnieku grupa, kura pieder vienam īpašniekam un kurā veic pārraudzību.
- transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks.
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem.
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
- drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem.
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
- bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
- izbraukumtirdzniecība Vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
- līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
- kaba Viens no dzelzceļa sliežu stiprināšanas elementiem - īpašas formas stienis ar galviņu sliežu piestiprināšanai pie gulšņiem.
- neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
- flavonoīds Viens no flavona derivātiem, pie kuriem pieder citrīns, hesperetīns, rutīns, kvercetīns un kvercitrīns; tiem piemīt P vitamīna īpašības.
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas.
- vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
- līdzrēders Viens no kuģa līdzīpašniekiem.
- Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions.
- autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
- modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
- dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
- liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
- spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
- viesturis Viesnīcas īpašnieks.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- pārvārte vieta aiz vārtiem; josla apkārt kādam īpašumam.
- motodroms Vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
- detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- piederības vietvārds vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā.
- lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
- vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks.
- core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu.
- spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- vintāža Vintāžas stils - stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
- virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem.
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
- apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības.
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- suprematija Visaugstākā vara, virsvara, īpaši baznīcas lietās.
- oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās.
- zinības vispārīga īpašība, kas raksturo stāvokli, kurā kādam ir noteiktas zināšanas, kas iegūtas izziņas rezultātā
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem.
- universālais konteiners vispārīgas nozīmes konteiners dažādu iesaiņotu un nesaiņotu kravu pārvadāšanai. Tas nav īpaši pielāgots kāda viena veida kravas transportēšanai.
- cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella.
- lētība Vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums.
- neredzamība Vispārināta īpašība - neredzams.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1).
- varenums Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2).
- varenība Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3).
- variabilitāte Vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums.
- grodums Vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
- abējādība Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abējādums Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusība Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusīgums Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- absolūtums Vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (1).
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (2).
- absurdums Vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acainums Vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acīgums Vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnība Vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnums Vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- adekvātums Vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aerodinamiskums Vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aforistiskums Vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- agrums Vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomīgums Vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomība Vispārināta īpašība --> aizdomīgs.
- aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizmāršīgums Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akačainums Vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1).
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2).
- akmeņainība Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akmeņainums Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainība Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainums Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akrobātiskums Vispārināta īpašība --> akrobātisks.
- ākstība Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ākstīgums Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktieriskums Vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktīvums Vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktuālums Vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akurātums Vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akvareliskums Vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- āķīgums Vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids.
- alerģiskums Vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainība Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainums Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanība Vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanums Vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkatīgums Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- aloģiskums Vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amerikāniskums Vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amizantums Vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālība Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālums Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorfums Vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analītiskums Vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analoģiskums Vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anekdotiskums Vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anonīmums Vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antagoniskums Vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antireliģiskums Vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antiseptiskums Vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antitoksiskums Vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apalums Vispārināta īpašība --> apals (1).
- apaļīgums Vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotums Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
- apnicīgums Vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apņēmīgums Vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apriorība Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprioritāte Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenība Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenums Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apzinīgums Vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- arhaiskums Vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- aristokrātiskums Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aritmiskums Vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārprātīgums Vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārzemnieciskums Vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainība Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainums Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainība Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainums Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asimetriskums Vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārīgums Vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1).
- asnainums Vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums.
- asprātīgums Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjaunotība Vispārināta īpašība --> atjaunots.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjautīgums Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atkarīgums Vispārināta īpašība --> atkarība.
- atkarums Vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atlētiskums Vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties.
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbība Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbīgums Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atriebīgums Vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atskabargainums Vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsperīgums Vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme.
- atšķirīgums Vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražība Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražīgums Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātīgums Vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātums Vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baigums Vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
- balamutīgums Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālasinīgums Vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balganums Vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālganums Vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsnējums Vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainība Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainums Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- barbariskums Vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bardainība Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārdainums Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība.
- bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārkstainums Vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bažīgums Vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bedrainums Vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
- bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaršība Vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- bezgrēcība Vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezidejiskums Vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjūtība Vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainība Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainums Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpalīdzība Vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersonība Vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersoniskums Vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- beztiesiskums Vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biedriskums Vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biežums Vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bijīgums Vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blondums Vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blusainums Vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanīgums Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainība Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainums Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedība Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedīgums Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briknums Vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīnišķīgums Vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātīgums Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brūnums Vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- burzība Vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- butaforiskums Vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- būtiskums Vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurlaicīgums Vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
- caurumainums Vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainība Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainums Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centība Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centīgums Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cerīgums Vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cienīgums Vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cikliskums Vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums.
- cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cilvēcība Vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte.
- cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciniskums Vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms.
- ciņainība Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciņainums Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cīpslainums Vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītība Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītīgums Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cūcīgums Vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums.
- čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čauganums Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- čauganība Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainība Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainums Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- červeļainums Vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čīkstīgums Vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čokurainums Vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čulgainums Vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabīgums Vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbaspējīgums Vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbnespējīgums Vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbspējīgums Vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums.
- dāsnums Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija.
- daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība.
- daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
- daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
- daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādīgums Vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība.
- dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme.
- degsmīgums Vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība.
- dējīgums Vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainība Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainums Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- deklaratīvums Vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dekoratīvums Vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- demokrātiskums Vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- despotiskums Vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- devīgums Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība.
- devība Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dialektiskums Vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktisms Vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktiskums Vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievbijīgums Vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievišķīgums Vispārināta īpašība --> dievišķs (1).
- dīkdienīgums Vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diletantiskums Vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divatnība Vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādība Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādums Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkāršums Vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosība Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosīgums Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divnozīmība Vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusīgums Vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusība Vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižmanīgums Vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2.
- dižmanība Vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobjums Vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainība Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainums Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dogmatiskums Vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dokumentālisms Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte.
- dokumentalitāte Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domība Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domīgums Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- donkihotisms Vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskums Vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakoniskums Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakonisms Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- drastiskums Vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudīgums Vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelība Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelīgums Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drosmīgums Vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- drudžainība Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drudžainums Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanība Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanums Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dubļainums Vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūkanums Vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainība Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainums Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainība Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainums Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumbrainums Vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
- dumpība Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainība Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainums Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dusmīgums Vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūšīgums Vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2).
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzejiskums Vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1).
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums.
- dzelkšņainums Vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeloņainums Vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenīgums Vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenība Vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzelžainums Vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrība Vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomīgums Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelīgums Vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektīgums Vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektivitāte Vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentritāte Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte.
- eksotiskums Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eksotisms Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansivitāte Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansīvums Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspresīvums Vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstensitāte Vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstravagantums Vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekvivalentums Vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2).
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3).
- elegantums Vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elēģiskums Vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainība Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainums Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionālums Vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēnainums Vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enciklopēdiskums Vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enerģiskums Vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epidēmiskums Vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epizodiskums Vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērkšķainība Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēršķainums Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmība Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmīgums Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmotība Vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erotiskums Vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errība Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errīgums Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtība Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtums Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erudītums Vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- estētiskums Vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fanātiskums Vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fantastiskums Vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- farizejiskums Vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatalitāte Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatālums Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- flegmatiskums Vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- formālums Vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārums Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainība Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainums Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolitāte Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolums Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fundamentalitāte Vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība.
- gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisība Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisīgums Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturība Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturīgums Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutība Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutīgums Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzīgums Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galantums Vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galeniskums Vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaļīgums Vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gardums Vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1).
- garlaicība Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garšīgums Vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumība Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumīgums Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimība Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimīgums Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāsainums Vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums.
- glāstīgums Vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaudīgums Vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaunība Vispārināta īpašība --> glauns.
- glāžainība Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāžainums Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gletums Vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2).
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1).
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludenums Vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- gļotainums Vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijīgums Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godkārīgums Vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graciozums Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte.
- graciozitāte Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grambainums Vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums.
- grantainums Vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gravainums Vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražība Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražīgums Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcība Vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizums Vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznums (1).
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnība Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīšļainums Vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- guleniskums Vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums.
- gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģeniālums Vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģiedrums Vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģimeniskums Vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģirtums Vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- haotiskums Vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hermētiskums Vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- heroiskums Vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- higiēniskums Vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hiperboliskums Vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- histēriskums Vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hronoloģiskums Vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- huligāniskums Vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- humānums Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humoristiskums Vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālistiskums Vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālums Vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām.
- ideoloģiskums Vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idiotiskums Vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īdzīgums Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība.
- īdzība Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieapaļums Vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtīgums Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedarbīgums Vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iederība Vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomība Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomīgums Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedrošība Vispārināta īpašība --> iedrošināties.
- iedzeltenums Vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iegarenums Vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iejūsmība Vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme.
- iejūtīgums Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība.
- iejūtība Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ienesīgums Vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepelēkums Vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesarkanums Vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesirmums Vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieslīpums Vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iešķībums Vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietekmīgums Vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepīgums Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums.
- ieturība Vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ievērīgums Vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- imanence Vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impozantums Vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impulsīvums Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- informatīvums Vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inteliģentums Vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensivitāte Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensīvums Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intransitīvums Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība.
- intransitivitāte Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība.
- intuitivitāte Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intuitīvums Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- invariantums Vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ironiskums Vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īslaicīgums Vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsredzīgums Vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izcilība Vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmanīgums Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība.
- izmanība Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmisīgums Vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība.
- iznesība Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bojāeja.
- izpalīdzība Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmalcinātība Vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmējība Vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība.
- izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķirīgums Vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība.
- iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1).
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2).
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairība Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairīgums Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izveicīgums Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība.
- izveicība Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaunavīgums Vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrums Vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēdzīgums Vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēgpilnība Vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jezuītiskums Vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jocīgums Vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklīgums Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmība Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmīgums Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtamība Vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutekliskums Vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1).
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2).
- jūtīgums Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība.
- jūtība Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kairums Vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaismīgums Vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitnieciskums Vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaligrāfiskums Vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalnainums Vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējība Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējums Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnums Vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaļķainums Vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kancelejiskums Vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainība Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainums Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprizitāte Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprīzums Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karaliskums Vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārnums Vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārpainums Vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinība Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinīgums Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturīgums Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība.
- kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķība Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķīgums Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- katastrofālums Vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kleinums Vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klibums Vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klijainums Vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klinšainums Vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klīrīgums Vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdainums Vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdīgums Vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūmīgums Vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kniebīgums Vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kņubums Vispārināta īpašība --> kņubs.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolība Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolīgums Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
- koksnainība Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koķetīgums Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība.
- koķetība Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektivitāte Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektīvums Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolorītums Vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolosālums Vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komfortablums Vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplektība Vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komunikatīvums Vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentriskums Vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konfidenciālums Vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kongruentums Vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģenialitāte Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģeniālums Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koniskums Vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konsekventums Vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konservatīvums Vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspektīvums Vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspiratīvums Vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konstruktīvums Vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korpulentums Vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1).
- krāčainība Vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
- krampjainums Vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4).
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3).
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- kraukšķīgums Vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainība Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainums Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1).
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2).
- kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrība Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3).
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainība Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainums Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainība Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainums Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainība Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainums Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūdrainums Vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kudums Vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainība Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainums Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainība Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainums Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2).
- kumpainums Vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainība Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainums Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplība Vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainība Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainums Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprība Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprums Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuslums Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- kuslība Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvalitatīvums Vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvantitatīvums Vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēpainums Vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķecerīgums Vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķēmīgums Vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķepīgums Vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- ķildība Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabība Vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabīgums Vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdomība Vispārināta īpašība --> labdomīgs.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātīgums Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lācīgums Vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laicīgums Vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laikmetīgums Vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums.
- lāsainums Vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainība Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainums Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainība Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainums Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laucinieciskums Vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ledainums Vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- legalitāte Vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēndabīgums Vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- lēnprātīgums Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnība Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība.
- lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētums Vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticīgums Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainība Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainums Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liberālums Vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzatbildīgums Vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzcietīgums Vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1).
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzjūtīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums.
- līdzjutīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums.
- līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība.
- līdztiesība Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdztiesiskums Vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums.
- līdzvainīgums Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība.
- līdzvainība Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība.
- lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmanīgums Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība.
- lielmanība Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmutība Vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainība Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietainums Vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietiskums Vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķīgums Vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība.
- lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1).
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- līkšņainums Vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainums Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumīgums Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1).
- likumība Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līmeniskums Vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
- lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lojālums Vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokalitāte Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokālums Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- losums Vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
- ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganība Vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumība Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumīgums Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maģiskums Vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1).
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2).
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mājība Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums.
- mājīgums Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākoņainums Vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslīgums Vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslotība Vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mālainums Vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānība Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānīgums Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantīgums Vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantkārīgums Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība.
- mantkārība Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantotība Vispārināta īpašība --> mantots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- masīvums Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšīgums Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māzerainums Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība.
- māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums.
- maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1).
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2).
- mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība.
- mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmība Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražība Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražīgums Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
- mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazspēcība Vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums.
- mazsvarība Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturīgums Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainība Vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarība Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarīgums Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistariskums Vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meitenīgums Vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melanholiskums Vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melodramatiskums Vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenums Vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērķtiecīgums Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība.
- mērķtiecība Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metaforiskums Vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1).
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miltainums Vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumizturība Vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- momentānums Vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotoniskums Vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums.
- monotonums Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- možums Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudrums Vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums.
- mundrums Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienīgums Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienība Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nabadzība Vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1).
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2).
- naskums Vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naudīgums Vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naujums Vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizstājamība Vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapķērība Vispārināta īpašība --> neapķērīgs.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapstrīdamība Vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptveramība Vispārināta īpašība --> neaptverams.
- neapzinātība Vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapzinīgums Vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatceļamība Vispārināta īpašība --> neatceļams.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatliekamība Vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatšķaidāmība Vispārināta īpašība --> neatšķaidāms.
- neatšķiramība Vispārināta īpašība --> neatšķirams.
- neattapība Vispārināta īpašība --> neattapīgs.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēcīgums Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība.
- necilvēcība Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabīgums Vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nederīgums Vispārināta īpašība --> nederīgs.
- nedraudzīgums Vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neestētiskums Vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negaidītība Vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1).
- negantība Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- neģēlīgums Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1).
- neģēlība Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neierobežotība Vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neikdienišķība Vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdarīgums Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdibināmība Vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizlēmība Vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizmērojamība Vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznestība Vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznīcība Vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizpaužamība Vispārināta īpašība --> neizpaužams.
- neizprotamība Vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskaidrojamība Vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizteiksmīgums Vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (2).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (3).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3).
- neizveicīgums Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizveicība.
- neizveicība Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaucība Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (1).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (2).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (3).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejūtamība Vispārināta īpašība --> nejūtams.
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (2).
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2).
- nejūtīgums Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejūtība.
- nejūtība Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3).
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība.
- nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1).
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2).
- nekomplektība Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekomplektums.
- nekomplektums Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekonkrētība Vispārināta īpašība --> nekonkrēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekrietnums Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekrietnība (1).
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekritiskums Vispārināta īpašība --> nekritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2).
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neķītrums Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1).
- neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzība Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelaipnums Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelaipnība (1).
- nelaipnība Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neldzīgums Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neldzība (1).
- neldzība Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzanums Vispārināta īpašība --> nelīdzens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesīgums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesība.
- nelīdztiesība Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesiskums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelikumīgums Vispārināta īpašība --> nelikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (1).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1).
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (2).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2).
- nemākslinieciskums Vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākslotība Vispārināta īpašība --> nemākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākulīgums Vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemaldīgums Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība.
- nemaldība Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirkstamība Vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemitīgums Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitība.
- nemitība Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums.
- nenīcība Vispārināta īpašība --> nenīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoderība Vispārināta īpašība --> nenoderīgs.
- nenogurdināmība Vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (1).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (1).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (2).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (2).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (3).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (3).
- nenosakāmība Vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (1).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (2).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība.
- nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- nenozīmīgums Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmība.
- nenozīmība Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums.
- neomulīgums Vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepanesīgums Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība.
- nepanesība Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums.
- nepārprotamība Vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- nepārspējamība Vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārsūdzamība Vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārvaramība Vispārināta īpašība --> nepārvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība.
- nepateicība Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatiesums Vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienība Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienīgums Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
- nepieklājība Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiemīlība Vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiepildāmība Vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiesardzība Vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs.
- nepiesātinātība Vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepraktiskums Vispārināta īpašība --> nepraktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprasmīgums Vispārināta īpašība --> neprasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neredzīgums Vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (1).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (2).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerunīgums Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība.
- nerunība Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesabiedriskums Vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaderīgums Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaderība.
- nesaderība Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaimnieciskums Vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība.
- nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesalaužamība Vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērīgums Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesamērība.
- nesamērība Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērojamība Vispārināta īpašība --> nesamērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamierināmība Vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesāpīgums Vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesapratīgums Vispārināta īpašība --> nesapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaticīgums Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība.
- nesaticība Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (1).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (2).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (3).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesatricināmība Vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavāktība Vispārināta īpašība --> nesavākts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavaldīgums Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība.
- nesavaldība Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavienojamība Vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavtīgums Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavtība.
- nesavtība Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesīgums Vispārināta īpašība --> nesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesimetriskums Vispārināta īpašība --> nesimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskaidrība Vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums.
- neizskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāmība.
- neskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizisks vājums.
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (1).
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3).
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (2).
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešaubīgums Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība.
- nešaubība Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķiramība Vispārināta īpašība --> nešķirams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīdība Vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstība Vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstums Vispārināta īpašība --> nešķīsts.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaktiskums Vispārināta īpašība --> netaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netautiskums Vispārināta īpašība --> netautisks.
- neticamība Vispārināta īpašība --> neticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiešums Vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumīgums Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; netikumība.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumiskums Vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrīgums Vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3).
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netulkojamība Vispārināta īpašība --> netulkojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netveramība Vispārināta īpašība --> netverams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1).
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2).
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība.
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1).
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzticamība Vispārināta īpašība --> neuzticams.
- neuzticīgums Vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvaramība Vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvedīgums Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība.
- neuzvedība Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainojamība Vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevalstiskums Vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaļīgums Vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevardarbīgums Vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevēlamība Vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērtīgums Vispārināta īpašība --> nevērtīgs.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
- nevīstamība Vispārināta īpašība --> nevīstams.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nezāļainums Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; nezāļainība.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- nezinātniskums Vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niansētība Vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nicība Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums.
- nicīgums Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nievīgums Vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas.
- nīgrums Vispārināta īpašība --> nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (1).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (2).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (3).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidība Vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (1).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (2).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (3).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normatīvums Vispārināta īpašība --> normatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosliecība Vispārināta īpašība --> nosliecīgs.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novatorisms Vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī jauninājums, jaunievedums.
- noveliskums Vispārināta īpašība --> novelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novēršamība Vispārināta īpašība --> novēršams.
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (1).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (1).
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (2).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (2).
- nozīmīgums Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība.
- nozīmība Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums.
- ņiprums Vispārināta īpašība --> ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oficiālums Vispārināta īpašība --> oficiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- okeāniskums Vispārināta īpašība --> okeānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- olveidīgums Vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība (2).
- omulība Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2).
- onkogenitāte Vispārināta īpašība --> onkogēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operatīvums Vispārināta īpašība --> operatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimalitāte Vispārināta īpašība --> optimāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimistiskums Vispārināta īpašība --> optimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oranžums Vispārināta īpašība --> oranžs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organiskums Vispārināta īpašība --> organisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organizētība Vispārināta īpašība --> organizēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinālums Vispārināta īpašība --> oriģināls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ortodoksālums Vispārināta īpašība --> ortodoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ovālums Vispārināta īpašība --> ovāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; perfektivitāte.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevība Vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5).
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6).
- pakalpīgums Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība.
- pakalpība Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakāpeniskums Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpenība.
- pakāpenība Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palsums Vispārināta īpašība --> palss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paļāvība Vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
- pamācīgums Vispārināta īpašība --> pamācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatība Vispārināta īpašība --> pamatīgs.
- pamatotība Vispārināta īpašība --> pamatots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesamība Vispārināta īpašība --> panesams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesīgums Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesība (1).
- panesība Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesīgums.
- panorāmiskums Vispārināta īpašība --> panrāmisks, īpašības konkrēta izpausme.
- paradoksālums Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; paradoksalitāte.
- paradoksalitāte Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (1).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (1).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (2).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (2).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (3).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (3).
- parazītiskums Vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbaudāmība Vispārināta īpašība --> pārbaudāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcentība Vispārināta īpašība --> pārcentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> pārcilvēcisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabība Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (1).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (2).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (3).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums.
- pārgalvīgums Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme: pārgalvība (1).
- pārgalvība Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pārjuteklība Vispārināta īpašība --> pārjuteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtelība Vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtība Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārjūtīgums.
- pārjūtīgums Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārlaicīgums Vispārināta īpašība --> pārlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārliecīgums Vispārināta īpašība --> pārliecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parocīgums Vispārināta īpašība --> parocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parodiskums Vispārināta īpašība --> parodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsmalcinātība Vispārināta īpašība --> pārsmalcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsteidzīgums Vispārināta īpašība --> pārsteidzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārsteidzība.
- pārtraukumainība Vispārināta īpašība --> pārtraukumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārvietojamība Vispārināta īpašība --> pārvietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paslepenība Vispārināta īpašība --> paslepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (1).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (2).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (3).
- pašaizliedzīgums Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašaizliedzība.
- pašaizliedzība Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapzinīgums Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība.
- pašapzinība Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paškritiskums Vispārināta īpašība --> paškritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašlielība Vispārināta īpašība --> pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašmērķīgums Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība.
- pašmērķība Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašnoturīgums Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturība.
- pašnoturība Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturīgums.
- pašpaļāvīgums Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašpaļāvība.
- pašpaļāvība Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- pašpieticība Vispārināta īpašība --> pašpieticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paštaisnums Vispārināta īpašība --> paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patīkamība Vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhalitāte Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālums Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriotiskums Vispārināta īpašība --> patriotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pātums Vispārināta īpašība --> pāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstavīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (1).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (2).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (3).
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2).
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3).
- paugurainība Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paugurainums Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavasarīgums Vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavēlnieciskums Vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paviršība Vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazemīgums Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pazemība.
- pazemība Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedagoģiskums Vispārināta īpašība --> pedagoģisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedantisms Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
- pedantiskums Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantisms.
- pēkšņums Vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelavainums Vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (1).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (2).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (4).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelnainība Vispārināta īpašība --> pelnains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perfektivitāte Vispārināta īpašība --> perfektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- periodiskums Vispārināta īpašība --> periodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērļainums Vispārināta īpašība --> pērļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- permanence Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība.
- permanentums Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perpendikularitāte Vispārināta īpašība --> perpendikulārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- personiskums Vispārināta īpašība --> personisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perversitāte Vispārināta īpašība --> perverss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pesimistiskums Vispārināta īpašība --> pesimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedauzīgums Vispārināta īpašība --> piedauzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedevība Vispārināta īpašība --> piedevīgs.
- piedodamība Vispārināta īpašība --> piedot 2.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaimība Vispārināta īpašība --> pieglaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekāpība Vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieklājība Vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piekļāvība.
- piekļāvība Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieķērīgums Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pieķērība.
- pieķērība Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
- pieļāvība Vispārināta īpašība --> pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemērība Vispārināta īpašība --> piemērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pienīgums Vispārināta īpašība --> pienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieņēmība Vispārināta īpašība --> pieņēmīgs.
- piepešums Vispārināta īpašība --> piepešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pierastība Vispārināta īpašība --> pierasts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesardzība Vispārināta īpašība --> piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieskanīgums Vispārināta īpašība --> pieskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (1).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (2).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (3).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (4).
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantība Vispārināta īpašība --> pikants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (1).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (2).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (3).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnums Vispārināta īpašība --> pilns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilntiesība Vispārināta īpašība --> pilntiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnveidība Vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsētnieciskums Vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsoniskums Vispārināta īpašība --> pilsonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainība Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainums Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainība Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainums Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (1).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (2).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (2).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (1).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirība Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirīgums Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piroforitāte Vispārināta īpašība --> pirofors 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plaisainums Vispārināta īpašība --> plaisains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (1).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (2).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (1).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (2).
- plankumainums Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība (1).
- plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānums Vispārināta īpašība --> plāns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānveidība Vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- platoniskums Vispārināta īpašība --> platonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plecīgums Vispārināta īpašība --> plecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēkšņainība Vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plencība Vispārināta īpašība --> plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (1).
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (2).
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; bezgaumība, banalitāte.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (1).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (2).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (3).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (4).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (5).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (6).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (7).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (8).
- plūdenums Vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pļāpīgums Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība.
- pļāpība Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poēmiskums Vispārināta īpašība --> poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polemiskums Vispārināta īpašība --> polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- policejiskums Vispārināta īpašība --> policejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polifonums Vispārināta īpašība --> polifons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pompozums Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozitāte.
- pompozitāte Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozums.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- porainība Vispārināta īpašība --> porains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainums (2).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (1).
- porainība Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: porainums (1).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (2).
- portativitāte Vispārināta īpašība --> portatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- posmainums Vispārināta īpašība --> posmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasmīgums Vispārināta īpašība --> prasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prātīgums Vispārināta īpašība --> prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pravietiskums Vispārināta īpašība --> pravietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predikativitāte vispārināta īpašība --> predikatīvs^2^(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predisponētība Vispārināta īpašība --> predisponēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2).
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretība Vispārināta īpašība --> pretīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretlikumība Vispārināta īpašība --> pretlikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettautiskums Vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettiesiskums Vispārināta īpašība --> prettiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretvalstiskums Vispārināta īpašība --> pretvalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priecīgums Vispārināta īpašība --> priecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšlaicīgums Vispārināta īpašība --> priekšlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetība Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšzīmīgums Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; priekšzīmība.
- priekšzīmība Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- privātīpašnieciskums Vispārināta īpašība --> privātīpašniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problemātiskums Vispārināta īpašība --> problemātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problēmiskums Vispārināta īpašība --> problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profesionalitāte Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionālā meistarība; profesionālisms.
- profesionālisms Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionāla meistarība; profesionalitāte.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(2), tai raksturīgs.
- provizoriskums Vispārināta īpašība --> provizorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (1).
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (2).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (1).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (2).
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidovēsturiskums Vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidozinātniskums Vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publicistiskums Vispārināta īpašība --> publicistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- puķainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puķainums Vispārināta īpašība --> puķains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- purvainums Vispārināta īpašība --> purvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3).
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusvācietība Vispārināta īpašība --> pusvācietis (2).
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (1).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (2).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (1).
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (2).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (1).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (2).
- radialitāte Vispārināta īpašība --> radiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rafinētība Vispārināta īpašība --> rafinēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raksturīgums Vispārināta īpašība --> raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmība Vispārināta īpašība --> rāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rasmīgums Vispārināta īpašība --> rasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rātnība (1).
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme: rātnība (2).
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (1).
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (2).
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (1).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (2).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (3).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (4).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ražība (1).
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reakcionārums Vispārināta īpašība --> reakcionārs 1.
- reakcionārisms Vispārināta īpašība --> reakcionārs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(3), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; realitāte (2).
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reciprocitāte Vispārināta īpašība --> reciproks, šīs īpašības konkrēta izpausme; atbilstība, savstarpēja saistība.
- rēdniecība Vispārināta īpašība --> rēdnieks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzība Vispārināta īpašība --> redzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzīgums Vispārināta īpašība --> redzīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vērīgums.
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums.
- reflektivitāte Vispārināta īpašība --> reflektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēgainība Vispārināta īpašība --> rēgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reliģiozitāte Vispārināta īpašība --> reliģiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenums Vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; remdenums (1).
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retums Vispārināta īpašība --> rets(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (1).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (1).
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (2).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (2).
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rimtība Vispārināta īpašība --> rimts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rokpelnība Vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība (1).
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosība (2).
- rosība Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosīgums (2).
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (1).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (2).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (3).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rožainība Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme; rožainums.
- rožainums Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudenīgums Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenība.
- rudenība Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums.
- rudenums Vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- runīgums Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība.
- runība Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums.
- rūpestība Vispārināta īpašība --> rūpestīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2).
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums.
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2).
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūsganums Vispārināta īpašība --> rūsgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sabiedriskums Vispārināta īpašība --> sabiedrisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saderība Vispārināta īpašība --> saderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadzīviskums Vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saērcinātība Vispārināta īpašība --> saērcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajutība Vispārināta īpašība --> sajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajūtība Vispārināta īpašība --> sajūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salcietība vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salcietīgums Vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (1).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (2).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenība (3).
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldība Vispārināta īpašība --> salds.
- saldsērība Vispārināta īpašība --> saldsērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saliekamība Vispārināta īpašība --> saliekams(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salība Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salīgums Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturīgums Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (1).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (2).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3).
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salnums Vispārināta īpašība --> salns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salonisms.
- salonisms Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1).
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samākslotība Vispārināta īpašība --> samākslots(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērīgums Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; samērība.
- samērība Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samiernieciskums Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samierniecība.
- samierniecība Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums.
- samtainums Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainība.
- samtainība Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainums.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sapņainums Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sapņainība.
- sapņainība Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saposmotība Vispārināta īpašība --> saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība.
- sapratīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītums Vispārināta īpašība --> sarežģīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanīgums Vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sarkastiskums Vispārināta īpašība --> sarkastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārmainums Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainība.
- sārmainība Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainums.
- sārmizturīgums Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturība.
- sārmizturība Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturīgums.
- sārtenums Vispārināta īpašība --> sārtens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
- sasaistītība Vispārināta īpašība --> sasaistīt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sasārtums Vispārināta īpašība --> sasārtis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (1).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (2).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (3).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3).
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2).
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saticīgums Vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(1), šīs īpašības konkrēti izpausme; sātība (1).
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sātība (2).
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saudzīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4).
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausnējums Vispārināta īpašība --> sausnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausumizturība Vispārināta īpašība --> sausumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savaldīgums Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savaldība.
- savaldība Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savdabīgums Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabība.
- savdabība Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabīgums.
- savlaicīgums Vispārināta īpašība --> savlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savtīgums Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savtība.
- savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- scēniskums Vispārināta īpašība --> scēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- secīgums Vispārināta īpašība --> secīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seismiskums Vispārināta īpašība --> seismisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklība Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sekmīgums Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sekmība.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sēnalainība Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sēnalainums Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senatnīgums Vispārināta īpašība --> senatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seniskums Vispārināta īpašība --> senisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionalitāte Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionālums Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensibilitāte Vispārināta īpašība --> sensibls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentālisms Vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sentimentalitāte.
- sentimentālums Vispārināta īpašība --> sentimentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentalitāte Vispārināta īpašība --> sentimentāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- separātums Vispārināta īpašība --> separāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērīgums Vispārināta īpašība --> sērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērība Vispārināta īpašība --> sērs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (1).
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (2).
- sezonalitāte Vispārināta īpašība --> sezonāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sfēriskums Vispārināta īpašība --> sfērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematisms Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; shematiskums (2).
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievietība Vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1).
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkaudzība Vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkburžuāziskums Vispārināta īpašība --> sīkburžuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainība Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainums Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkmanīgums Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkmanība.
- sīkmanība Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkplankumainība Vispārināta īpašība --> sīkplankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1).
- sīkstulība Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
- sīkstulīgums Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums.
- sīkulība Vispārināta īpašība --> sīkulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (1).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (2).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltasinība Vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; homotermija.
- siltums vispārināta īpašība --> silts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumizturība Vispārināta īpašība --> siltumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simboliskums Vispārināta īpašība --> simbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinantropisms Vispārināta īpašība --> sinantrops 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums.
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinhronums Vispārināta īpašība --> sinhrons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinonīmiskums Vispārināta īpašība --> sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirdība Vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirsnīgums Vispārināta īpašība --> sirsnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīrupainība Vispārināta īpašība --> sīrupains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistēmiskums Vispārināta īpašība --> sistēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sižetiskums Vispārināta īpašība --> sižetisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainība Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainums Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābenums Vispārināta īpašība --> skābens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (4).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (4).
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skandalozums Vispārināta īpašība --> skandalozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaniskums Vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1).
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1).
- skarainība Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarainums Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudīgums Vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrība Vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolmeistariskums Vispārināta īpašība --> skolmeistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopība vispārināta īpašība --> skops (1).
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopulīgums Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
- skopulība Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainība Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainums Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrimšļainums Vispārināta īpašība --> skrimšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrupulozums Vispārināta īpašība --> skrupulozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābanums Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābums.
- slābanība Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābums Vispārināta īpašība --> slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābanums.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaikums Vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1).
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (1).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (2).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (3).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (1).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (2).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (3).
- slapjība Vispārināta īpašība --> slapjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slavenums Vispārināta īpašība --> slavens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenums Vispārināta īpašība --> slepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slidenums Vispārināta īpašība --> slidens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainība Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainums Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slimīgums Vispārināta īpašība --> slimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- slīpētība Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpētums Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slokšņainums Vispārināta īpašība --> slokšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smacīgums Vispārināta īpašība --> smacīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējums Vispārināta īpašība --> smagnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1).
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaidīgums Vispārināta īpašība --> smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smailums Vispārināta īpašība --> smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainība Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainums Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (1).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (2).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaržīgums Vispārināta īpašība --> smaržīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smilšainība Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme; smilšainums.
- smilšainums Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme: smilšainība.
- smirdīgums Vispārināta īpašība --> smirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainums (1); snaudulība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; snaudulība (2).
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegainums Vispārināta īpašība --> sniegains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegbaltums Vispārināta īpašība --> sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snobisms Vispārināta īpašība --> snobisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solidārums Vispārināta īpašība --> solidārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaidīgums Vispārināta īpašība --> spaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainība Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainums Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainība Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainums Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (1).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (1).
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (2).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (2).
- spārnotība Vispārināta īpašība --> spārnots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spazmatiskums Vispārināta īpašība --> spazmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- specifiskums Vispārināta īpašība --> specifisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stiprums (5).
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējīgums Vispārināta īpašība --> spējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējums Vispārināta īpašība --> spējš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīdīgums Vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spožums (2).
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- spiralitāte Vispārināta īpašība --> spirālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirdzība Vispārināta īpašība --> spirdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
- spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- splīnīgums Vispārināta īpašība --> splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība; spokainums.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spodrība.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spokainums Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība.
- spokainība Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spontānums Vispārināta īpašība --> spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; spontanitāte.
- sportiskums Vispārināta īpašība --> sportisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spilgtums (2).
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraunums Vispārināta īpašība --> sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spridzīgums Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzība; arī spriganums.
- spridzība Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzīgums; arī spriganība.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriganums Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganība.
- spriganība Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganums.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainība Vispārināta īpašība --> sprogains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spulgums Vispārināta īpašība --> spulgs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (1).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (1).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (2).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (2).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (3).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (3).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (4).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (4).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (5).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (5).
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (1).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (2).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stadialitāte Vispārināta īpašība --> stadiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staignums Vispārināta īpašība --> staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staltums Vispārināta īpašība --> stalts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stateniskums Vispārināta īpašība --> statenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzamība Vispārināta īpašība --> steidzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereofoniskums Vispārināta īpašība --> stereofonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereoskopiskums Vispārināta īpašība --> stereoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (1).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (2).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (3).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (1).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (3).
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiegrainums Vispārināta īpašība --> stiegrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīganums Vispārināta īpašība --> stīgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stigrums Vispārināta īpašība --> stigrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viskozums.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (1).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (2).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (3).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrība (1).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī stiprība.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stomīgums Vispārināta īpašība --> stomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strādīgums Vispārināta īpašība --> strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdība Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdīgums Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- striktums Vispārināta īpašība --> strikts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- studentiskums Vispārināta īpašība --> studentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stulbums Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1).
- stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1).
- stupiditāte Vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (1).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (2).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (3).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrgalvīgums Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrgalvība.
- stūrgalvība Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- subjektivitāte Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektīvisms (2).
- subjektīvisms Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektivitāte.
- subjektīvums Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sudrabainums Vispārināta īpašība --> sudrabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suģestivitāte Vispārināta īpašība --> suģestīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainība Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainums Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- superprecizitāte Vispārināta īpašība --> superprecīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrstīgums Vispārināta īpašība --> sūrstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sutīgums Vispārināta īpašība --> sutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverenitāte Vispārināta īpašība --> suverēns 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverēnums Vispārināta īpašība --> suverēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidība Vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3).
- svēdrainība Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svēdrainums Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (1).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (1).
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (2).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (2).
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainība Vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmīgums Vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādība Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādums Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešatnīgums Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnība.
- svešatnība Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnīgums.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētbijība Vispārināta īpašība --> svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī dievbijība.
- svētdienīgums Vispārināta īpašība --> svētdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētlaimīgums Vispārināta īpašība --> svētlaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētsvinīgums Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinība.
- svētsvinība Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinīgums.
- svētulība Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētulīgums Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrainums Vispārināta īpašība --> sviedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrizturība Vispārināta īpašība --> sviedrizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (1), šīs īpašības konkrētā izpausme.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svītrainums Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība.
- svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums.
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šablonisms Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šablonisms.
- šarmantums Vispārināta īpašība --> šarmants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudība Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudīgums Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šaurība (2).
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaursirdība Vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalīgums Vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalība Vispārināta īpašība --> šaušalīgs.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķebīgums Vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķelmīgums Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība.
- šķelmība Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķidrība Vispārināta īpašība --> šķidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (1).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (2).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (3).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķietamība Vispārināta īpašība --> šķietams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirbainums Vispārināta īpašība --> šķirbains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirīgums Vispārināta īpašība --> šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiriskums Vispārināta īpašība --> šķirisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirtība Vispārināta īpašība --> šķirts; nodalīšana.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šļauganums Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganība.
- šļauganība Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganums.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šodienīgums Vispārināta īpašība --> šodienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šūnainums Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainība.
- šūnainība Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainums.
- švakums Vispārināta īpašība --> švaks.
- švaukstība Vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- švītība Vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tagadnīgums Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tagadnība.
- tagadnība Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnprātīgums Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība.
- taisnprātība Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taktiskums Vispārināta īpašība --> taktisks 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- talantīgums Vispārināta īpašība --> talantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālredzīgums Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tālredzība (2).
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā ilgs laikposms.
- tālskanīgums Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanība.
- tālskanība Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums.
- tāpatīgums Vispārināta īpašība --> tāpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tārpainums Vispārināta īpašība --> tārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukainums Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība.
- taukainība Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums.
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2).
- taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tautiskums Vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teiksmainība Vispārināta īpašība --> teiksmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tekstualitāte Vispārināta īpašība --> tekstuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēlainums Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tematisms Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematiskums.
- tematiskums Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematisms (1).
- temperamentīgums Vispārināta īpašība --> temperamentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tendenciozitāte Vispārināta īpašība --> tendenciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teorētiskums Vispārināta īpašība --> teorētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēraudcietums Vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tēvišķīgums Vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība.
- tēvišķums Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība.
- tēvišķība Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ticīgums Vispārināta īpašība --> ticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tielība Vispārināta īpašība --> tielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiepība Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība.
- tiepīgums Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklība Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklums Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmīgums Vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumīgums Vispārināta īpašība --> tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumiskums Vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpīgums Vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpumība Vispārināta īpašība --> tilpumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tirānisms Vispārināta īpašība --> tirānisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme, arī despotisms (2).
- tīrasinība Vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrīgums Vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
- tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīšums Vispārināta īpašība --> tīšs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- titāniskums Vispārināta īpašība --> titānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tizlums Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlība.
- tizlība Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlums.
- toksiskums Vispārināta īpašība --> toksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolerantums Vispārināta īpašība --> tolerants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitārums Vispārināta īpašība --> totalitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitāte Vispārināta īpašība --> totāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totālums Vispārināta īpašība --> totāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionalitāte Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionālums Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šabloniskums (1).
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traipainums Vispārināta īpašība --> traipains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgums Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība.
- tramīgums Vispārināta īpašība --> tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transcendence Vispārināta īpašība --> transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība (1).
- transversalitāte Vispārināta īpašība --> transversāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainība (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (2).
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādība Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādums Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- triecienizturība Vispārināta īpašība --> triecienizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trivialitāte Vispārināta īpašība --> triviāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1).
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2).
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcība (3).
- trūcība Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3).
- trūdainums Vispārināta īpašība --> trūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulība Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trulums (2).
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuklība Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tuklums.
- tuklums Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnesīgums Vispārināta īpašība --> tuksnesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnešainums Vispārināta īpašība --> tuksnešains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšvārdība Vispārināta īpašība --> tukšvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšziedība Vispārināta īpašība --> tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tulznainums Vispārināta īpašība --> tulznains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tūļīgums Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība.
- tūļība Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumīgums Vispārināta īpašība --> tumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tupeniskums Vispārināta īpašība --> tupus.
- turīgums Vispārināta īpašība --> turīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzība Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzīgums Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tuvums (1).
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaikcaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaiknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tveicīgums Vispārināta īpašība --> tveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensizturība Vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (1).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (1).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (2).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (2).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (3).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (3).
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultimatīvums Vispārināta īpašība --> ultimatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultrajutīgums Vispārināta īpašība --> ultrajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- unikālums Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikalitāte.
- unikalitāte Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikālums.
- universālums Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universalitāte.
- universalitāte Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universālums.
- untumainība Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- untumainums Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainība Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainums Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainība Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainums Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utainums Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainība.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainums.
- utilitārums Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; utilitaritāte.
- utilitaritāte Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītība Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītīgums Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmanīgums Vispārināta īpašība --> uzmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzplijība Vispārināta īpašība --> uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzpūtība Vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzstājīgums Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājība.
- uzstājība Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājīgums.
- uzticamība Vispārināta īpašība --> uzticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticīgums Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uztiepība Vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvedīgums Vispārināta īpašība --> uzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vāciskums Vispārināta īpašība --> vācisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vainīgums Vispārināta īpašība --> vainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
- vairākkrāsainība Vispārināta īpašība --> vairākkrāsains.
- vairība Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vairīgums; izvairība.
- vairīgums Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaislīgums Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība.
- vaislība Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums.
- vajadzīgums Vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātīgums Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājredzīgums Vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valdonīgums Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valdonība.
- valdonība Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
- valkanība Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valodība Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums.
- valodīgums Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valstiskums Vispārināta īpašība --> valstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valšķīgums Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība.
- valšķība Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļsirdīgums Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- vaļsirdība Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vandalisms Vispārināta īpašība --> vandalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums.
- varbūtiskums Vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vardarbīgums Vispārināta īpašība --> vardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (1).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (2).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
- variatīvums Vispārināta īpašība --> variatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varmācīgums Vispārināta īpašība --> varmācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainība Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainums Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vasarīgums Vispārināta īpašība --> vasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība.
- veclaicība Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums.
- vecmeitīgums Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitība.
- vecmeitība Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitīgums.
- vecmodīgums Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība.
- vecmodība Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums.
- vecpuisīgums Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība.
- vecpuisība Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums.
- vecpuisiskums Vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēderīgums Vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veikalnieciskums Vispārināta īpašība --> veikalniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (1).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (2).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiksmīgums Vispārināta īpašība --> veiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainība Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainums Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējizturīgums Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturība.
- vējizturība Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturīgums.
- vējnoturīgums Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturība.
- vējnoturība Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturīgums.
- vēlamība Vispārināta īpašība --> vēlams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlaudzība Vispārināta īpašība --> vēlaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (1).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (2).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (3).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3).
- vēlīnums Vispārināta īpašība --> vēlīns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīnība Vispārināta īpašība --> vēlīns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- velnišķīgums Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība.
- velnišķība Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums.
- velnišķums Vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veltīgums Vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- verdziskums Vispārināta īpašība --> verdzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērīgums Vispārināta īpašība --> vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainība Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainums Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vertikālums Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikalitāte.
- vertikalitāte Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselīgums Vispārināta īpašība --> veselīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsums Vispārināta īpašība --> vēss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsturiskums Vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vētrainums Vispārināta īpašība --> vētrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vibroizturība Vispārināta īpašība --> vibroizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduslaicīgums Vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viedība Vispārināta īpašība --> vieds, šīs īpašības konkrēta izpausme; viedums.
- vieglprātīgums Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (15), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (17), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (18), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vieglprātība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieliskums Vispārināta īpašība --> vielisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (1).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (2).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (3).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienaldzīgums Vispārināta īpašība --> vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienaldzība.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viendabīgums Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabība.
- viendabība Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabīgums.
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1).
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2).
- vienkāršotība Vispārināta īpašība --> vienkāršots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (1).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (1).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (2).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (2).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (3).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (3).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (4).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (4).
- vienkrāsainība Vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienlaicīgums Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicība.
- vienlaicība Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums.
- vienlīdzība Vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienlīdzīgums Vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienmērīgums Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērība.
- vienmērība Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērīgums.
- vienmulība Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmulīgums Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmuļīgums Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums.
- vienmuļība Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums.
- vienmuļums Vispārināta īpašība --> vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļīgums; vienmuļība; vienmuļīgums.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viennozīmība.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatīgums Vispārināta īpašība --> vienpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatnīgums Vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpatīgums.
- vienpersoniskums Vispārināta īpašība --> vienpersonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienprātība Vispārināta īpašība --> vienprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (1).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (1).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (2).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (2).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (3).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (3).
- vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienreizīgums Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizība.
- vienreizība Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizīgums.
- viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (1).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (1).
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (2).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (2).
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientuļums Vispārināta īpašība --> vientuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (1).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1).
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (2).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2).
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viesmīlība Vispārināta īpašība --> viesmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltīgums Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viļņainums Vispārināta īpašība --> viļņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vingrība Vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vingrums Vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- violetums Vispārināta īpašība --> violets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrietība Vispārināta īpašība --> vīrietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virspusējība Vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusība.
- virspusība Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusējība.
- virspusīgums Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virtuozums Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme; virtuozitāte.
- virtuozitāte Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visgudrība Vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viskozums Vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stigrums.
- vispārcilvēcība Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārīgums Vispārināta īpašība --> vispārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispusīgums Vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusība.
- vispusība Vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusīgums.
- visspēcīgums Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; visspēcība.
- visspēcība Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visvarenīgums Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme; visvarenība.
- visvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viszinīgums Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinība.
- viszinība Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinīgums.
- vitālisms Vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vitalitāte (1).
- vitalitāte Vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vitalitāte Vispārināta īpašība --> vitāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīzdegunība Vispārināta īpašība --> vīzdegunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vizualitāte Vispārināta īpašība --> vizuāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vizualitāte Vispārināta īpašība --> vizuāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vizuāls efektīgums.
- vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgārums Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vulgaritāte (1).
- vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaķapastalība Vispārināta īpašība --> zaķapastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķpastalība.
- zaķpastalība Vispārināta īpašība --> zaķpastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķapastalība.
- zālainība Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zālainums Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļganums Vispārināta īpašība --> zaļgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnējība Vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnējums Vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnība Vispārināta īpašība --> zaļoksns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnība Vispārināta īpašība --> zaļoksns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnums Vispārināta īpašība --> zaļoksns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- zarainība Vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zarainums Vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zeltainums Vispārināta īpašība --> zeltains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemiskums Vispārināta īpašība --> zemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemnieciskums Vispārināta īpašība --> zemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemums Vispārināta īpašība --> zems (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemums Vispārināta īpašība --> zems (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemsirdība Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums.
- zemsirdīgums Vispārināta īpašība --> zemsirdīgss, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdība.
- zēnīgums Vispārināta īpašība --> zēnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zēnišķums Vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zēniskums Vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenība Vispārināta īpašība --> zibenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zīdainība Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme; zīdainums.
- zīdainums Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemcietība Vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemcietīgums Vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemīgums Vispārināta īpašība --> ziemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziepjainums Vispārināta īpašība --> ziepjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilganums Vispārināta īpašība --> zilgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilgums Vispārināta īpašība --> zilgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilums Vispārināta īpašība --> zils, šīs īpašības konkrēta izpausme; zilas krāsas laukums.
- zinātniskums Vispārināta īpašība --> zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zinīgums Vispārināta īpašība --> zinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziņkārība Vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziņkārīgums Vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (1).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (1).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (2).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (2).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (3).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (3).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (4).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (4).
- zobgalīgums Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalība (1).
- zobgalība Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalīgums.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvaigžņainums Vispārināta īpašība --> zvaigžņains (1), zvaigžņots (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvanīgums Vispārināta īpašība --> zvanīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- zvērīgums Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvēriskums Vispārināta īpašība --> zvērisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvēriskums Vispārināta īpašība --> zvērisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvīļums Vispārināta īpašība --> zvīļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainība Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainums Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žanriskums Vispārināta īpašība --> žanrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainība Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainums Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlsirdīgums Vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība.
- žilbīgums Vispārināta īpašība --> žilbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žirgtums Vispārināta īpašība --> žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainība Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainums Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žulganība Vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žulganums Vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žultainums Vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainība.
- žultainība Vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainums.
- saldums Vispārināta īpašība -->salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senlaicīgums Vispārināta īpašība -->senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstgalvība Vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts.
- ekspluatācijas izmēģinājumi vispusīgi gaisakuģa izmēģinājumi reālos apstākļos, lai novērtētu tā ekspluatācijas īpašības, zemes apkopes līdzekļus, izmantošanas īpatnības, paceļoties no skrejceļiem ar dažādu segumu dažādos diennakts laikos un meteoroloģiskajos apstākļos.
- universāls Vispusīgs (par cilvēku, tā īpašībām).
- haute cuisine vissmalkākā pavārmāksla, it īpaši franču virtuve.
- būtība vissvarīgāko, raksturīgāko īpašību vai attiecību kopums, kas ir kāda priekšmeta, parādības pamatā
- savīst Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
- konnotācija Visu to īpašību un raksturojumu kopums, kas ietilpst kādā jēdzienā, t. i. jēdziena saturs.
- ģenerālapdrošinājums Visu vietas un laika ziņā tuvāk apzīmētu vienam īpašniekam piederošu preču apdrošinājums pret visiem transporta zaudējumiem.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- entelehija Vitālismā - īpaša nemateriāla sākotne, kas virza organismu attīstību.
- savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- dabiskā zāģmateriālu žāvēšana zāģmateriālu žāvēšana atmosfēras apstākļos īpaši sakrautās krautnēs, caur kurām cirkulē atmosfēras gaiss.
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- oidogoniji Zaļaļģu vienkāršās, nezarotās, diegveidīgās formas, kas aug piestiprinājušās pamatam ar īpašu bazālo šūnu, ar galotnes šūna bieži atšķirīga.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
- izlaist no (savām) rokām zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
- deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
- virst Zaudēt pozitīvās īpašības, degradēties, izvirst 1(1).
- vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti.
- izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu).
- neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2).
- palikt vienā kreklā zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
- beigts Zaudēts (par īpašumu).
- Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- nekustama manta zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības; nekustamais īpašums.
- puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa.
- ģeofizikālā anomālija Zemes fizikālo lauku skaitlisko raksturlielumu novirze no normālajiem lielumiem, ko nosaka iežu fizikālo īpašību atšķirības un dzīļu uzbūve.
- ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā.
- absentisms Zemes īpašnieka pastāvīga prombūtne no sava zemes īpašuma (īpašnieks zemi iznomā un uz īpašumtiesību pamata saņem ienākumus).
- ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
- muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
- agrārattiecības Zemes īpašuma attiecības.
- zemes kopiena zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā.
- alodifikācija Zemes īpašuma pārvēršana par alodu; lēņa nodošana vasaļa privātīpašumā.
- agrārjautājums Zemes īpašuma tiesības.
- zemes reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma; agrārreforma; agrārā reforma.
- zemes (arī agrārā) reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma; agrārreforma.
- agrārreforma Zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- pamatgabals Zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemes gabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; feods.
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
- feods Zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- agrārā iekārta zemes īpašumtiesisko attiecību sistēma.
- graudniecība Zemes iznomāšanas veids, kad zemnieks par nomāto zemi atdod īpašniekam daļu ražas.
- kopzeme Zemes kopīpašums.
- agrārietis Zemes lielīpašnieks, muižnieks.
- agrārā reforma zemes lietošanas sistēmas pārveidošana; ar likumu noteikta zemes īpašuma attiecību maiņa.
- raijatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
- rajatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
- zemes derīgums zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.
- prekārijs Zemes nomas veids agrajos v-laikos R-Eiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
- graudnieks Zemes nomnieks, kurš atdeva zemes īpašniekam daļu ražas.
- alods Zemes pilnas īpašumtiesības atšķirībā no zemes nosacītas turēšanas.
- megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus.
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
- saimniekmāte Zemnieka saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) māte; arī paveca saimniece (1).
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- saimniekdēls Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) dēls.
- saimniekmeita Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) meita.
- saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs; arī pavecs saimnieks (1).
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
- māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem.
- sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- paraugzēns Zēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs zēns.
- kolostrs Zīdītājiem pirmais piens pēc atnešanās, teteriņš, kuram ir citādas īpašības nekā turpmākam pienam.
- jaukta ziedkopa ziedkopa, kas apvieno gan monopodiālo, gan simpodiālo ziedkopu īpašības (piemēram, pelašķiem).
- Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- pionieris Ziemeļamerikas kolonists, kas apguva jaunas teritorijas, it īpaši ASV rietumdaļā.
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s)).
- zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
- kartomantija Zīlēšana, pareģošana pēc spēļu kārtīm vai īpašām kārtīm.
- augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi.
- aizdevuma līgums zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti).
- kamerālzinātnes Zināšanas, kas nepieciešamas kamerālīpašumu pārvaldīšanai; valsts un pašvaldību ierēdņu sagatavošanas sistēma; kamerālistika.
- bruņojums zināšanu, arī spēju, īpašību kopums
- tests Zināšanu, spēju pārbaude, īpašību konstatēšana ar standartizētiem uzdevumiem, jautājumiem.
- pazīstēt Zināt (piemēram, dzīvnieku īpašības, paradumus).
- hemoreoloģija Zinātne par asins šūnu un plazmas komponentu plūsmas īpatnībām un asinsvadu struktūras reoloģiskām īpašībām pēc tiešas saskares ar asinīm.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- mežkopība Zinātne par meža īpašībām un meža ieaudzēšanu un audzēšanu.
- vitaminoloģija Zinātne par vitamīniem, to uzbūvi, īpašībām, iegūšanu un iedarbību.
- fizika zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus
- valodniecība Zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- agrofizika Zinātnes nozare, kas agronomiskā aspektā pētī augsnes fizikālās īpašības, fizikālos procesus augsnē un augos un šo procesu mijiedarbību ar piezemes atmosfēras slāni.
- formālo valodu teorija zinātnes nozare, kas pēta formālo valodu īpašības, to struktūru un attēlošanas veidus.
- hematoloģija Zinātnes nozare, kas pētī asins sastāvu, īpašības un asins slimības.
- hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
- sideroloģija Zinātnes nozare, kas pētī dzelzs īpašības un iegūšanas veidus.
- eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības.
- kristalogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī kristālus un to īpašības.
- mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu.
- sistēmu teorija zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus.
- ektobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī šūnu virsmas enzīmus, to īpašības un uzbūvi.
- ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā.
- radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
- polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības.
- kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām.
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
- tačinieks Zivsaimniecības īpašnieks.
- zobrats Zobpārvada daļa - rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3).
- tekodontija Zobu sakņu novietojums īpašos žokļa kaula dobumos - alveolās.
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
- pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu.
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- stražņiks Žāvēts sieriņš (īpaši tāds, kas žāvējas mājas ārpusē).
- zerbiņš Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žerbs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žereba Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žerebs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
- peribols Žogs un arī iežogota vieta, īpaši laukums ap seno grieķu templi.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.
īpaš citās vārdnīcās:
MEV