nodevīgums
nodevīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nodevīgums | nodevīgumi |
| Ģen. | nodevīguma | nodevīgumu |
| Dat. | nodevīgumam | nodevīgumiem |
| Akuz. | nodevīgumu | nodevīgumus |
| Lok. | nodevīgumā | nodevīgumos |
1.Vispārināta īpašība → nodevīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → nodevīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To viņš sāka izjust kā tādu ļaunumu, naidīgumu un nodevīgumu.
- Iekarotāji grāva iezemiešu uzticību arī ar savu nodevīgumu.
- Kad cita viedoklis mani pārliecina, ka manējais ir maldīgs, es ne tikai uzzinu kaut ko jaunu un noskaidroju, ka esmu parādījis neizpratni tieši tajā jomā ( tas nebūtu nekāds vērtīgais ieguvums), bet vispār atklāju savas vājības, tāpat tieku skaidrībā par sava prāta mazspēju un nodevīgumu, bet pēc tam cenšos to visu labot.
- Vardarbības rezultātā bērnos un jauniešos var veidoties: — ļaunums pret cilvēkiem, kas izpaužas agresijā pret citiem un sevi; — pazemināts pašvērtējums un pašapziņa, kas neļauj personībai attīstīties radoši un produktīvi; — iemācītā bezpalīdzība; — tādas personības īpašības, kuras neveicina ne pašas personības attīstību, ne arī tās socializāciju ( melošana, nodevīgums, nejūtība, bezatbildība u. c.).
- Citu acīs mūsu gudrība ir tikai bezgodība, kas metama vienā kaudzē ar mūsu ļaunākajiem netikumiem, starp kuriem, viņuprāt, ir pārmērīgs runātīgums, taupīgums, lai neteiktu – skopulība, cietsirdība, neuzticība, nodevīgums un tā tālāk: taisni vai varētu domāt, ka pārējie itāļi ir stostekļi, šķērdētāji, nevainīgi jēriņi, turklāt tik godīgi un šķīsti kā no zemnieka pagraba nācis vīns.