nodežurēt
nodežurēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodežurēju | nodežurējam | nodežurēju | nodežurējām | nodežurēšu | nodežurēsim |
| 2. pers. | nodežurē | nodežurējat | nodežurēji | nodežurējāt | nodežurēsi | nodežurēsiet, nodežurēsit |
| 3. pers. | nodežurē | nodežurēja | nodežurēs | |||
Pavēles izteiksme: nodežurē (vsk. 2. pers.), nodežurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodežurējot (tag.), nodežurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodežurētu
Vajadzības izteiksme: jānodežurē
1.Dežurēt un pabeigt dežurēt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu dienu Renārs nodežurē tur, uz ielas, gaidot brīnumu.
- Diennakti nodežurēju, divas vai trīs bija brīvas.
- Nodežurēju savu laiku , daudz neievērodams , ka viļņi kļūst lielāki
- Es veselu dienu nodežurēju Valsts ieņēmumu dienestā pie klientu apkalpošanas, kur nāca cilvēki...
- Visai skolnieciskā nopietnībā savu skatuves laiku nodežurē Leldes Dreimanes Soņa un Edija Zalaka Pankratijs.