nelāgums

nelāgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana

Lietojuma biežums :

1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nelāgs₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

2.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nelāgs₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

3.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nelāgs₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

4.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nelāgs₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

5.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nelāgs₅, šīs īpašības konkrēta izpausme.

6.Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Visi šie nelāgumi ir pašas justīcijas slimīgie locekļi un tizlie orgāni.
Iedomājoties, ka māsiņai jādzemdē bērni no mēmā, viņš jutās mazliet nelāgi, un nelāgums darīja viņu mazliet naidīgu pret atvesto meiteni.
Viņa Mācība ir pretinde divdesmit vienam tūkstotim ļaunumu, ko cilvēks piedzīvo četros stāvokļos - ejot, stāvot, sēžot un guļot, tātad - astoņdesmit četriem tūkstošiem nelāgumu.
Un kārtējo reizi viņš nojauta, no kurienes šis nelāgums savos pirmsākumos bija patiesībā atnācis, iesēdies viņa pierē, krūškurvī, varbūt dvēselē, ja tāda viņam vispār bija.
Kad abi bija nonākuši gandrīz pie pašām mājām, jau pie muižas dārza un ārstniecības augu dārziņa, Uršulei nezin kāpēc prātā iešāvās dīvaina doma, ka to nelāgumu, kas viņas sirdij uzgūlis pēc ķereņu spēlēšanas ar Joneli, var salīdzināt tikai ar vienu sajūtu – it kā kādreiz raustītā Maurīcija aste negaidīti būtu notrūkusi un palikusi viņai rokā.