ultrajutīgums
ultrajutīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ultrajutīgums | ultrajutīgumi |
| Ģen. | ultrajutīguma | ultrajutīgumu |
| Dat. | ultrajutīgumam | ultrajutīgumiem |
| Akuz. | ultrajutīgumu | ultrajutīgumus |
| Lok. | ultrajutīgumā | ultrajutīgumos |
Vispārināta īpašība → ultrajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV