ultramarīns
ultramarīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ultramarīns | ultramarīni |
| Ģen. | ultramarīna | ultramarīnu |
| Dat. | ultramarīnam | ultramarīniem |
| Akuz. | ultramarīnu | ultramarīnus |
| Lok. | ultramarīnā | ultramarīnos |
1.Spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa. [LLVV ]
1.1.joma: ķīmija Zils pigments, ko iegūst, sakausējot kaolīnu ar sodu, sēru un dažām citām izejvielām. [ZTV ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pamattoņi: visa veida zaļie, tirkīza zilais, ultramarīns.
- Berlīnes zilais bija daudz efektīgāka zilā krāsviela par līdz tam lietoto ultramarīnu.
- Ornamentiem un fonam māksliniece daudz izmantojusi zeltu un ultramarīna zilo.
- Bagāta krāsu palete: zelts, sarkans, okers, ultramarīns, kobalts.
- "Vectēvam, arī man, vismīļākā bija zilā krāsa, īpaši ultramarīns, tādēļ gleznojot izmantoju pēc renesanses vecmeistaru receptēm no zilā lazurīta pusdārgakmens iegūtu dabīgo ultramarīnu," skaidroja Vīgnere.