pārdabīgums
pārdabīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārdabīgums | pārdabīgumi |
| Ģen. | pārdabīguma | pārdabīgumu |
| Dat. | pārdabīgumam | pārdabīgumiem |
| Akuz. | pārdabīgumu | pārdabīgumus |
| Lok. | pārdabīgumā | pārdabīgumos |
1.Vispārināta īpašība → pārdabīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → pārdabīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV