ornamentalitāte
ornamentalitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ornamentalitāte | ornamentalitātes |
| Ģen. | ornamentalitātes | ornamentalitāšu |
| Dat. | ornamentalitātei | ornamentalitātēm |
| Akuz. | ornamentalitāti | ornamentalitātes |
| Lok. | ornamentalitātē | ornamentalitātēs |
1.Vispārināta īpašība → ornamentāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan Tīdemaņa triepienam, gan iecienītajiem krāsas nokasījumiem palielinājusies ornamentalitātes un dekoratīva akcenta nozīme.
- Iespējams, tāpēc šis Gustava Klimta ornamentalitāti atgādinošais kompozīciju fons, smalkās līnijas kā meditācija un iespēja atrast laiktelpu – gleznojot.
- Tā, dzejā H. Vīkai tiek pārmesta cenšanās aprakstīt dabu pārāk reāli un nosaukt daudz priekšmetu pazīmju, kā arī neprasme veidot dzejas gleznainumu ( Kārkliņš, 1944), bet gleznās un zīmējumos – ornamentalitāte, formu hierarhijas un kompozīcijas veseluma neievērošana ( Skulme, U., 1934: 93).
- Lai gan, mēģinot iztēloties, vai man kā mazai meitenei būtu paticis lasīt traka 18. gadsimta sirreālista ņirdzīgos murgus, kur, viņa paša varoņa milža vārdiem runājot, “ viena bezjēdzība tiek izskaidrota ar citu”, – jā, visticamāk, mani būtu valdzinājusi pilnīga nesaprotamība, teikumu ornamentalitāte un neskaidras aizdomas, ka, ejot pie vecmāmiņas, esmu uz taciņas sastapusi ļauno.
- Redona gleznām raksturīga ornamentalitāte; dažkārt tajās parādās erotiska tematika ( " Veneras dzimšana").