nemirstīgums
nemirstīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nemirstīgums | nemirstīgumi |
Ģen. | nemirstīguma | nemirstīgumu |
Dat. | nemirstīgumam | nemirstīgumiem |
Akuz. | nemirstīgumu | nemirstīgumus |
Lok. | nemirstīgumā | nemirstīgumos |
1.Vispārināta īpašība → nemirstīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Tas taču patiešām tā, - Dovīds runāja, - ka Konrāds noticējis: tas ir viņš, kas piešķīris Sniegavijai nemirstīgumu.
- Supa Modo" – plaši izrādīta bērnu filmu festivālos visā pasaulē – ir darbs ar klasikas potenciālu, kas sirsnīgā un neaizmirstami aizkustinošā veidā runā par kino nemirstīgumu un radošuma dziedinošo spēku.
- Sava referāta noslēgumā Anna Bērzkalne secina: “ Tautas dzejā V. I. Ļeņina tēls, atraisījies no visa nejaušā un pārejošā, paceļas savā nemirstīgumā kā mūža milzenis, ceļa rādītāja liesmaina zvaigzne, darbļaužu modinātājs un atbrīvotājs, gaismas un siltuma devējs, vadītājs pretim jaunai, gaišai cilvēces nākotnei.
- Un viņš tīksminājās klusēdams, gribēdams paildzināt šo mirkli, caur kuru uz viņu tagad runāja pati mūžība, un tāpēc viņa skatiens klejoja pa Elžbietas aprisēm mēness gaismā, un viņš dzēra šo mirkli kā nemirstīguma nektāru un skatījās, kā Elžbieta lēnām pagriežas un brien aukstajā ezerā, un tad pats novilka kreklu pār galvu un palika stāvam kails, ar savu vecišķo vēderiņu, sirmām spalvām uz krūtīm un ļenganu sēžamvietu, kas nokarājās kā tukši zebenieki, un kādreizējo spēku zaudējušām, dzīslotām kājām brida viņai nopakaļ, un, panācis viņu ezera ūdeņos, kas nemaz nebija tik auksti, kā varētu domāt, apskāva un pagrieza pret sevi, un viņi abi ilgi skatījās viens otrā, divi novecojuši cilvēki - vīrietis un sieviete ezerā, zem zvaigžņotām debesīm, kurās gluži kā pirms pasaules gala lija zvaigznes, un mēnesnīca žēlsirdīgi bija aizgludinājusi viņu abu grumbas, taču ne laikam, ne vecumam šeit tagad nebija nozīmes, jo viņi abi saprata, ka mīlēt nekad nav par vēlu, un ar žēlastīgi augšup ceļošo ūdeņu palīdzību viņi mīlējās tā, kā vēl nekad savā mūžā nebija mīlējušies, un glāstīja viens otru tā, kā vēl nekad nebija mēģinājuši, ieklīzdami tādās visslepenākajās savu veco augumu nostūros, par kuru esamību visus divdesmit laulības gadus nebija pat nojautuši, un tāpēc, kad jau šķita, ka ezers tūliņ izkāps no krastiem, bet mēness atkabināsies no debesīm un iekritīs ezerā,
- Cilvēces nelaime vispār ir mākslā un politikā redzamākās personas iepīt mītos par viņu izredzētību, nozīmīgumu, nemirstīgumu.