spīvums
spīvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīvums | spīvumi |
| Ģen. | spīvuma | spīvumu |
| Dat. | spīvumam | spīvumiem |
| Akuz. | spīvumu | spīvumus |
| Lok. | spīvumā | spīvumos |
1.Vispārināta īpašība → spīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → spīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds spīvums par viņa īso atmiņu un auksto sirdi.
- Pamanījis spīvumu manās acīs, Koļa atmet ar roku un apsēžas.
- Laika apstākļi Liepājā ir tik kontrastrējoši un neprognozējami, ka piešķir tās iedzīvotājiem īpašu spīvumu.
- Uz ko dažs pilsonis tādā pašā spīvumā var atbildēt: gatava, un labi sen!
- Varbūt tieši šajā vārdā pirmo asnu izdzinis beidzamā teikuma negantais spīvums: " Un, par spīti tam, ka proza nav sieviešu darbs, es tomēr rakstīšu!"