spīve1
spīve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīve | spīves |
| Ģen. | spīves | spīvju |
| Dat. | spīvei | spīvēm |
| Akuz. | spīvi | spīves |
| Lok. | spīvē | spīvēs |
1.Spīvums1.
2.Spīvums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lieldienām , un daudzas melnīgsnējas sievas spīvi brūnām acīm , šķiet , tiešā ceļā no kalniem nākušas , piedāvā pirkt dažnedažādus tikko dīgušus zaļumus
- Bet modrā spīvē Tu sargā dzimtās zemes robežas, Tam naidniekam, kas iebruks mūsu dzīvē, Tam kauns un bojāeja.