spītūzis
spītūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spītūzis | spītūži |
| Ģen. | spītūža | spītūžu |
| Dat. | spītūzim | spītūžiem |
| Akuz. | spītūzi | spītūžus |
| Lok. | spītūzī | spītūžos |
Spītīgs cilvēks.
Avoti: ĒiV