spītnieks
spītnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spītnieks | spītnieki |
| Ģen. | spītnieka | spītnieku |
| Dat. | spītniekam | spītniekiem |
| Akuz. | spītnieku | spītniekus |
| Lok. | spītniekā | spītniekos |
spītniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spītniece | spītnieces |
| Ģen. | spītnieces | spītnieču |
| Dat. | spītniecei | spītniecēm |
| Akuz. | spītnieci | spītnieces |
| Lok. | spītniecē | spītniecēs |
1.Spītīgs cilvēks.
1.1.Spītīgs dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai šis iecirtīgais spītnieks atkal saņemsies jaunai ķildai?
- Visbiežāk beigās, kad biļetīte atdota, spītnieku nošauj un nomet pie namdurvīm.”
- Meitene ar mazāko puiškānu satinušies kamolītī, bet trešais, spītnieks, atsevišķi.
- Beigu beigās spītnieks ticis savaldīts un pārliekais apmatojums noņemts.
- Otrs puika — spītnieks — atkal Arvīdu, es viņu jau pāra reizes tā nosaucu.