spīts
spīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīts | spīti |
| Ģen. | spīta | spītu |
| Dat. | spītam | spītiem |
| Akuz. | spītu | spītus |
| Lok. | spītā | spītos |
spīts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīts | spītis |
| Ģen. | spīts | spīšu |
| Dat. | spītij | spītīm |
| Akuz. | spīti | spītis |
| Lok. | spītī | spītīs |
spīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīte | spītes |
| Ģen. | spītes | spīšu |
| Dat. | spītei | spītēm |
| Akuz. | spīti | spītes |
| Lok. | spītē | spītēs |
1.Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība1.
Tulkojumistubbornness, bullheadedness, obstinacy.
1.1.Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
1.2.pārnestā nozīmē Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
Stabili vārdu savienojumiKā par spīti. Par spīti.
- Kā par spīti — saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.)
- Par spīti frazēma — 1. Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem2. Neraugoties uz (ko)
Cilme:No viduslejasvācu spīt ‘īgnums, izsmiekls, aizvainojums’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču par spīti ļoti zemajai cenai neviens braucamo tā arī nenopirka.
- Tomēr par spīti visam, Zvaigžņu zagļi ir apņēmības pilni muzicēt.
- Par spīti vēlajam vakaram, nākamajā rītā pārītis bija uz kalna.
- Par spīti ārstu pūlēm, cilvēka dzīvība izdzisusi turpat riteņbraukšanas trasē.
- Par spīti visam," savus sekotājus sociālajos tīklos informējusi Skulme.