spītība
Lietojuma biežums :
spītība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
Saistītās nozīmestītība, tiepība, spīts.
Tulkojumistubbornness, bullheadedness, obstinacy.
2.Vispārināta īpašība → spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri