vārgums
vārgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārgums | vārgumi |
| Ģen. | vārguma | vārgumu |
| Dat. | vārgumam | vārgumiem |
| Akuz. | vārgumu | vārgumus |
| Lok. | vārgumā | vārgumos |
1.Vispārināta īpašība → vārgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vārgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teicu, ka vainīgs nevis vārgums, bet gan apbrīns.
- Vajadzība pēc fiziskā spēka, spara, enerģijas; vārgums
- Viss, ko rada vārgums, skaudība, atriebība.
- Kāda smieklīga piesardzība, mazasinīga nedrošība, bailīgs vārgums.
- Viņa formu miniatūrismu, kas robežojas ar vārgumu, grūti nosaukt par pilnību.