skumīgums
skumīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skumīgums | skumīgumi |
| Ģen. | skumīguma | skumīgumu |
| Dat. | skumīgumam | skumīgumiem |
| Akuz. | skumīgumu | skumīgumus |
| Lok. | skumīgumā | skumīgumos |
1.Vispārināta īpašība → skumīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skumīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīvains skumīgums pārslīd viņas sejai.
- Ēdiena smarža atgādināja par mājīgumu sajūtu šinī namā, kura daļēji noplēstās tapetes pie sienām visādi citādi radīja vairāk tādu kā skumīgumu.
- Kārlis vēlējās sērot, stāvot pie naksnīgā loga, taču žēlums slīdēja projām, vējš, kurš klaudzēja rūtīs, aizraustīja skumīgumu tālāk.
- Savās melanholiskajās hronikās viņam pat ar iepriekšēju merkantilu aprēķinu, pat neskaitāmu vakaru centībā nebija izdevies izdomāt tik patiesu skumīgumu un nožēlu, kādu tam sagadīšanās ceļā atnesa nepārdomāti izdzertās tabletes.
- Vienīgais skumīgums, ka Bille nav un nebūs tik skaista, mīļa meitenīte, bet tas jau galu galā pierasts.