skumjums
skumjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skumjums | skumjumi |
| Ģen. | skumjuma | skumjumu |
| Dat. | skumjumam | skumjumiem |
| Akuz. | skumjumu | skumjumus |
| Lok. | skumjumā | skumjumos |
1.Vispārināta īpašība → skumjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skumjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunu smaidu, vieglu piktumu, apslēptu skumjumu vaigā.
- Skumjumu, peļķes, atmiņas?
- mūžam zilo kalnu skumjumu.
- Uz rāviena acu priekšā sāka spriesties un drūzmēties pirmā numura ķinīša ainas: re, mēs apcerīgi apstājamies “ Bērnu pasaulē”, teiksim, pie šaušalīgajiem leļļiem, un Zigurds ar zināmu skumjumu nosaka: šepat jau atradās mūsu mājele, bet tālāk, kur tās ziepes un matūdeņi, reiz kuploja ceriņkrūms, kur uzvilkts bij pirmais dūms...
- Ņemot vērā blakus esošu izpriecu skumjuma pakāpi varētu pat teikt , ka spartiska vieta