spontānums
spontānums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spontānums | spontānumi |
| Ģen. | spontānuma | spontānumu |
| Dat. | spontānumam | spontānumiem |
| Akuz. | spontānumu | spontānumus |
| Lok. | spontānumā | spontānumos |
Vispārināta īpašība → spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; spontanitāte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Margaritas kolēģi spriež, ka viņa nekad nezaudēs bērnišķīgo spontānumu, atklātību.
- Māris: – Mūsu spontānumu pierāda aptuveni piecpadsmit braucieni ar mašīnu uz Berlīni.
- Bez tādām iezīmēm kā atraktivitāte un spontānums Andas vīrietim jābūt arī ļoti mīlošam. "
- Izrādījās, ka 80% aptaujāto kā svarīgu labas seksuālās dzīves pazīmi norādīja mīlēšanās spontānumu.
- Tas ir veids, kā jau no agra vecuma noslāpēt bērnišķīgumu, spontānumi, dzīvesprieku, vēlmi izzināt pasauli.