graudnieks
graudnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | graudnieks | graudnieki |
Ģen. | graudnieka | graudnieku |
Dat. | graudniekam | graudniekiem |
Akuz. | graudnieku | graudniekus |
Lok. | graudniekā | graudniekos |
Zemes nomnieks, kurš atdeva zemes īpašniekam daļu ražas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Muižkungam Apsītim barons fon Klots bija nodevis visu vadīšanu par saviem 52 graudniekiem.
- Bet graudnieks zibeņa ātrumā paķer vekseli un ar vienu rāvienu to iegrūž mutē un lūko norīt.
- Vekseļa termiņam pienākot un baidīdamies no viņa protesta, graudnieks naudu kabatā žvadzinādams ieradās pie sava kreditora.
- Upelnieks dzimis 1891. gada 24. jūnijā Saukas pagasta " Klūgu" mājās laukstrādnieku ( vēlāk graudnieku un rentnieku) ģimenē.
- Graudnieku ar sakniebto rīkli aizveda uz policijas valdi, kur ar dažādām stangām un citiem instrumentiem izdevās neizpirkto vekseli izdabūt no debitora mutes.”