pašpaļāvīgums
pašpaļāvīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašpaļāvīgums | pašpaļāvīgumi |
| Ģen. | pašpaļāvīguma | pašpaļāvīgumu |
| Dat. | pašpaļāvīgumam | pašpaļāvīgumiem |
| Akuz. | pašpaļāvīgumu | pašpaļāvīgumus |
| Lok. | pašpaļāvīgumā | pašpaļāvīgumos |
Vispārināta īpašība → pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašpaļāvība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašapzinība un pašpaļāvīgums, takts un pieklājība.