stabilums
stabilums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stabilums | stabilumi |
| Ģen. | stabiluma | stabilumu |
| Dat. | stabilumam | stabilumiem |
| Akuz. | stabilumu | stabilumus |
| Lok. | stabilumā | stabilumos |
1.Vispārināta īpašība → stabils1, šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte1.
2.Vispārināta īpašība → stabils2, šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieliku 2 5 Zs purkšķi un stabilums pazuda pie vainas plakanais dibens
- It kā nacionālās valūtas stabilums izslēgtu iespēju ieviest uz robežām kaut elementāru kārtību
- Man patika un vēl tagad vilina metāla stabilums , dzintara siltums
- Šis velosipēds braucot rada stabiluma un drošības sajūtu īpaši uz nelīdzenām brauktuves virsmām.
- Kamēr apbrīnoju planšetes stabilumu, ievēroju nostrādi.