pelēkums
pelēkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pelēkums | pelēkumi |
Ģen. | pelēkuma | pelēkumu |
Dat. | pelēkumam | pelēkumiem |
Akuz. | pelēkumu | pelēkumus |
Lok. | pelēkumā | pelēkumos |
1.Vispārināta īpašība → pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumiPelēkuma skala.
- Pelēkuma skala vārdkoptermins; joma: informātika — pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā
2.Vispārināta īpašība → pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība3.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie tās vietas, kuru pat rudens pelēkumā prot apzeltīt saule.
- Dārza pelēkumā pašas spilgtākās krāsas pirmās ienes smaidīgās atraitnīšu sejiņas.
- Visapkārt tāds stingi vienmuļš pelēkums, ka skatiens atpūšas tikai saltmirdzošajos zvaigznājos...
- Šajā pelēkumā es ievilku svītru un devos augšā uz ēdamzāli.
- Tas nekustīgais pelēkums nu gan nevarēja būt Donava!