problēmiskums
problēmiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | problēmiskums | problēmiskumi |
| Ģen. | problēmiskuma | problēmiskumu |
| Dat. | problēmiskumam | problēmiskumiem |
| Akuz. | problēmiskumu | problēmiskumus |
| Lok. | problēmiskumā | problēmiskumos |
Vispārināta īpašība → problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV