nepiekāpīgums
nepiekāpīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepiekāpīgums | nepiekāpīgumi |
| Ģen. | nepiekāpīguma | nepiekāpīgumu |
| Dat. | nepiekāpīgumam | nepiekāpīgumiem |
| Akuz. | nepiekāpīgumu | nepiekāpīgumus |
| Lok. | nepiekāpīgumā | nepiekāpīgumos |
1.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība1.
2.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tiešām - man piemīt tas nepiekāpīgums.
- Nosalusi par spīti vasaras nepiekāpīgumam, toties pamanīju, ka cepumi, ko pamazām skrubinu, ir izcepti kā saulītes, palmas un zivtiņas.
- Argumenti ir pretrunīgi un pats autors tikai pašās beigās atzīmē, ka no sākuma ir skaidri jādefinē vispārējās izglītības vīzija pēc tam, kad ir bezmērķīgi izklāstījis pašu pedagogu un politikas veidotāju nepiekāpīgumu un pretrunas.
- Tas vēlreiz parādīja mūsu agresivitāti un nepiekāpīgumu.