nerimtīgums
nerimtīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nerimtīgums | nerimtīgumi |
Ģen. | nerimtīguma | nerimtīgumu |
Dat. | nerimtīgumam | nerimtīgumiem |
Akuz. | nerimtīgumu | nerimtīgumus |
Lok. | nerimtīgumā | nerimtīgumos |
1.Vispārināta īpašība → nerimtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība1.
2.Vispārināta īpašība → nerimtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība2.
Avoti: LLVV