sviestainums
sviestainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sviestainums | sviestainumi |
| Ģen. | sviestainuma | sviestainumu |
| Dat. | sviestainumam | sviestainumiem |
| Akuz. | sviestainumu | sviestainumus |
| Lok. | sviestainumā | sviestainumos |
Vispārināta īpašība → sviestains.
Avoti: BB
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav jau, protams, slikti paskatīties arī milzīgās un krāsainās politiķu bildes un palasīt ar lieliem burtiem drukātos stāstiņus, bet, ak vai, bildes jau kaut kur redzētas un lasāmgabali nav baudāmi to sviestainuma dēļ.
- Šajā laikā uz siera izveidojas bieza, brūna un granulēta miza, aiz kura slēpjas maigi dzeltens, blīvs siers, kam raksturīgs pikantums, sviestainums, ziedu aromātu nianses un viegls skābenums.