sviest
sviest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sviežu | sviežam | sviedu | sviedām | sviedīšu | sviedīsim |
| 2. pers. | svied | sviežat | sviedi | sviedāt | sviedīsi | sviedīsiet, sviedīsit |
| 3. pers. | sviež | svieda | sviedīs | |||
Pavēles izteiksme: svied (vsk. 2. pers.), sviediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sviežot (tag.), sviedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sviestu
Vajadzības izteiksme: jāsviež
1.Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest1.
1.1.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) mests (retāk sviests).
- Kā (lingas, arī atsperes) mests (retāk sviests) — pēkšņi un ļoti ātri
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest2.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
2.4.intransitīvs
2.5.pārnestā nozīmē Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
3.Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest3.
3.1.Savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost.
3.2.Savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
4.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; mest6.
5.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest7.
5.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
5.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) – par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
5.3.Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
5.4.Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
6.Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest8.
7.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
8.Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
Stabili vārdu savienojumiMedu sviest.
- Medu sviest kolokācija — tecināt medu no šūnām ar medus sviedni
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā. Sviest (arī mest, laist) pār bortu.
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā sarunvaloda, idioma — darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
- Sviest (arī mest, laist) pār bortu sarunvaloda — mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
- Sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā) sarunvaloda, frazēma — veltīgi izdot, šķiest nauda
- Sviest (arī mest) pār kanceli novecojis, frazeoloģisms — paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos
- Sviest (arī mest) plinti krūmos sarunvaloda, idioma — atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) idioma — jaukt, traucēt, kavēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitas nosēžas ar muguru pret durvīm un sviež kurpi pār plecu.
- Sasmacnieks tik tikko saglabā bumbu, acīgi sviežot to pret pretinieku.
- Tagad sviežu pats savā un redzu, cik daudz tas ir.
- Steigšus viņa sāka raut nost visu neīsto krāšņumu un sviest grīdā.
- Tajā brīdī Septītais Rūķis sagrieza zaraino bozi virs galvas un svieda.