pieļāvība
pieļāvība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieļāvība | pieļāvības |
| Ģen. | pieļāvības | pieļāvību |
| Dat. | pieļāvībai | pieļāvībām |
| Akuz. | pieļāvību | pieļāvības |
| Lok. | pieļāvībā | pieļāvībās |
Vispārināta īpašība → pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan 30., gan 40. gadu mācību saturā par palīgteikumu veidiem skatīti apzīmētāja, teikuma priekšmeta, papildinātāja, dažādu apstākļu ( vietas, laika, kārtas, cēloņa, nolūka, pieļāvības, nosacījuma) palīgteikumi ( Ramāns 1937, 114‒127; Tirzmala, Deglava 1945, 153‒160).
- Ar zināmu pieļāvību var teikt , ka ikviena atbrīvošanās nenovēršami kļūst par tīkla barošanu un pārsātināšanu
- Šai ziņā sirreālisms paturēja no lite ratūras , kuru pats riebumā noliedza , visļaunāko pieļāvību , un tādējādi pilnīgi attaisnojas Rigo satraucošais sauciens
- Beidziet ar šo glupo un šodienas apstākļiem nesaprotamo un apnikušo, un pieļāvības frāzi.
- Tevis paša pieļāvība un mīkstums rodas no tā, ka tavā ģimenē tēvs nebija gans pār sievieti, bet tikai daļa no ganāmpulka.