pieļāvums
pieļāvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieļāvums | pieļāvumi |
| Ģen. | pieļāvuma | pieļāvumu |
| Dat. | pieļāvumam | pieļāvumiem |
| Akuz. | pieļāvumu | pieļāvumus |
| Lok. | pieļāvumā | pieļāvumos |
1.Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
PiemēriTaču es atkārtoju, tie ir tikai teorētiski pieļāvumi.
- Taču es atkārtoju, tie ir tikai teorētiski pieļāvumi.
- Esmu dzirdējis pieļāvumu, ka kaujinieku plānus vāciešiem nodevusi pati Nēze, par ko arī beigās saņēmusi nodevējas tiesu.
- Magarams apgāž pieļāvumu, ka Sibīrijā ir slikti ceļi.
- Uzņēmējs arī noraidīja pieļāvumus, ka straujā izaugsme var novest pie ekonomikas pārkaršanas.
2.parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecība Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
Stabili vārdu savienojumiPieļāvuma palīgteikums.
- Pieļāvuma palīgteikums vārdkoptermins — palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai
Avoti: LLVV, VsV, T
Korpusa piemēri:šeit