nedabīgums
nedabīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nedabīgums | nedabīgumi |
| Ģen. | nedabīguma | nedabīgumu |
| Dat. | nedabīgumam | nedabīgumiem |
| Akuz. | nedabīgumu | nedabīgumus |
| Lok. | nedabīgumā | nedabīgumos |
Vispārināta īpašība → nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Veidojas nedabīgums, sieviete zaudē savu kailumu.
- Tiesa, nav noslēpums, ka viņas krūtis ir mākslīgi palielinātas, taču pret šo „ nedabīgumu” viņai iebildumu nav.
- Pagājušā gadsimta 20.–30. gadi ir meklējumu laiks mācību metodikā, dažādu jaunu, praksē vēl nepārbaudītu mācību metožu izmēģinājuma laiks, kas raksturots šādi: „ Visas technikas cēluma periodā izstrādātās metodes slimo ar kādu laikmeta kaiti – uzskates metode ar savu uzskates vienpusību, dabīgā metode ar savu nedabīgumu, kur skolotājam un skolniekam jāizliekas par savas valodas nepratējiem, seriju sistēma ar savu mēchanizējošo tendenci.
- Parasti onānists cilvēks , kas onanē izjūt stāvokļa nedabīgumu , zina , ka onanēt ir neveselīgi , ir dzirdējis dažādus biedinošus nostāstus par onānisma sekām , un tomēr vājā rakstura dēļ nevar no tā atteikties
- Ne jau produktā ir vaina, bet gan tā, šodien jau " nedabīgumā".