rievainums
rievainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rievainums | rievainumi |
| Ģen. | rievainuma | rievainumu |
| Dat. | rievainumam | rievainumiem |
| Akuz. | rievainumu | rievainumus |
| Lok. | rievainumā | rievainumos |
1.Vispārināta īpašība → rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība1.
2.Vispārināta īpašība → rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc dūmu mākoņiem, kas vēlās pa atvērtajām durvīm, varēja pamanīt lielākas un mazākas saunas un kūpinātavas, kurās desas, kas vēlējās iegūt slaidāku līniju un dižciltīgāku rievainumu, dažkārt pavadīja pat vairākas nedēļas, omulīgi karājoties dūmu istabās.