zaļganums
zaļganums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaļganums | zaļganumi |
| Ģen. | zaļganuma | zaļganumu |
| Dat. | zaļganumam | zaļganumiem |
| Akuz. | zaļganumu | zaļganumus |
| Lok. | zaļganumā | zaļganumos |
Vispārināta īpašība → zaļgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ilgi un lēni iros augšup cauri aizmiršanas blīvajiem slāņiem, kas kļuva aizvien gaišāki, līdz ieguva akvamarīna caurspīdīgo zaļganumu, — un es uzpeldēju virspusē.
- Ar spodro zaļganumu kopā slēdzas
- Pie horizonta trīsuļo blāvs , ledaini mirdzošs zaļganums , kas pamazām izplešas un izplaukst kā kvēlojošs prī mulas zieds , kura centrā deg neuzlēkušās saules oreols
- Zaļganums ar laiku parādās vietās, kuras ir plikas.
- Māris: " Jumta zaļganumu rada aļģes.