skarbums
skarbums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skarbums | skarbumi |
| Ģen. | skarbuma | skarbumu |
| Dat. | skarbumam | skarbumiem |
| Akuz. | skarbumu | skarbumus |
| Lok. | skarbumā | skarbumos |
1.Vispārināta īpašība → skarbs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skarbs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → skarbs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → skarbs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → skarbs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.Vispārināta īpašība → skarbs6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ar skarbumu, ar dzelzs metodēm maz ko var panākt.
- Viņu sejās zaigoja nelokāma apņēmība un filmās par karu noskatīts skarbums.
- Un aiz loga krita sniegs, atņēma skarbumu asfaltam un domām.
- Protams, viss šis dabas skarbums iespaido arī salas iedzīvotājus.
- Ironija mijas ar apvaldītu pārdomātību, labsirdīgs humors ar skarbumu.