prātīgums
prātīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prātīgums | prātīgumi |
| Ģen. | prātīguma | prātīgumu |
| Dat. | prātīgumam | prātīgumiem |
| Akuz. | prātīgumu | prātīgumus |
| Lok. | prātīgumā | prātīgumos |
Vispārināta īpašība → prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet par prātīgumu viņam galīgi novīlies, tāds arī es nekad neesmu bijis.
- Prātīguma un kārtības iemiesojums Malieniete, maigā rakstura Milka un aktīvā, jautrā Reja.
- Tomēr svarīgs ir prātīgums, viņš uzskata, citādi var ieiet azartā un aizšaut greizi.
- Viņai manu prātīgumu, man viņas možumu.
- Toskāniešu prātīgums ir tikai ērts aizbildinājums!