šmaugums
šmaugums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šmaugums | šmaugumi |
Ģen. | šmauguma | šmaugumu |
Dat. | šmaugumam | šmaugumiem |
Akuz. | šmaugumu | šmaugumus |
Lok. | šmaugumā | šmaugumos |
1.Vispārināta īpašība → šmaugs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → šmaugs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → šmaugs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → šmaugs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā to varēja sagaidīt no areāla, kur satiekas Eiropas, Vidusāzijas un Āzijas asins līnijas, ar genofondu te ir spoži – meitenes skaistas gan sejiņā, gan šmaugumā, arīdzan it kā spriest spējīgas: visām " Higher education", bet ar savādu atrunu: " Ukrainian – fluent, Russian – fluent, English – basic, can read and write with a dictionary, can't speak yet."
- Šmauguma un kuplo matu dēļ iesaucām viņu par Liliju
- Vīri tam spēcīgā ozola šmaugumā
- Apskaužot Baibas Palkavnieces augumu, dāmas prāto, ka tāds šmaugums iegūstams, tikai badojoties.