neparastums
neparastums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → neparasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība1.
2.Vispārināta īpašība → neparasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri