šķobīgums
šķobīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķobīgums | šķobīgumi |
| Ģen. | šķobīguma | šķobīgumu |
| Dat. | šķobīgumam | šķobīgumiem |
| Akuz. | šķobīgumu | šķobīgumus |
| Lok. | šķobīgumā | šķobīgumos |
1.Vispārināta īpašība → šķobīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → šķobīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV