velnišķums
velnišķums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velnišķums | velnišķumi |
| Ģen. | velnišķuma | velnišķumu |
| Dat. | velnišķumam | velnišķumiem |
| Akuz. | velnišķumu | velnišķumus |
| Lok. | velnišķumā | velnišķumos |
Vispārināta īpašība → velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču dokumentiem piemīt savs velnišķums — tie dancina autoru, liekot lēkāt no punkta uz punktu, nekur pa īstam neapstājoties.
- Obligāti es vienmēr seminārā jautāju: vai ir velnišķums, sātanisms jūsu saknēs?
- Savā anticilvēciskumā tas bija ļauns līdz velnišķumam."
- bija ļauns līdz velnišķumam".