pedantisms
pedantisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pedantisms | pedantismi |
| Ģen. | pedantisma | pedantismu |
| Dat. | pedantismam | pedantismiem |
| Akuz. | pedantismu | pedantismus |
| Lok. | pedantismā | pedantismos |
Vispārināta īpašība → pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gadu simti dzīvoti starp pedantismu un izlaidību.
- Kā vienu no Kristīnes raksturīgākajām īpašībām Anda min pedantismu. “
- Viesojoties ražotnē, novērojam, ka birojā jūtams vācu pedantisms un kārtība.
- Savukārt Paula izpelnās atzinību par vispusību, pedantismu, spēju nekad neko nenokavēt.
- Varētu domāt, ka Sofiju nedaudz kaitināja viņa vāciskais pedantisms un tieksme apnicīgi moralizēt.